Ellex Kļaviņš partnere Daiga Zivtiņa
Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes
un psihoterapeites Andrijas Likovas
drosmei, visa sabiedrība uzzināja par
notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu
raušanu aiz matiem, barošanu ar varu
un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem.
Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu
individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus
fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu
rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama
darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.
Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu
regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības
pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem
video biedrība atklājusi visai sabiedrībai
to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu
pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā
arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams
pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt
liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas
pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem».
Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes
sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu
biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai
daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga
tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes
celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem
mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā
lasījumā.
!Šis likums ir
tikai pirmā
prove, jo būs
liels izaicinājums
domāt, kā dzīvē
piemērot gandrīz
katru tajā minēto
pantu.
Trauksmes celšanas likums Latvijas gadījumā ir vajadzīgs
kā tiesisks instruments, kas liek sasparoties un
novērtēt, kur ir vajadzīgi uzlabojumi. Skaidrs, ka ne
visus pārkāpumus iespējams nofiksēt un kontrolēt ar
ārējiem spēkiem, tāpēc šāda iekšējas kontroles iespēja
ir ne tikai atbalstāma, bet arī ļoti nepieciešama ārkārtas
situācijās. Ja gribam, lai mūsu uzņēmējdarbības vide
tuvinās «Rietumu standartiem», nepieciešama visas
sabiedrības iesaiste ar mērķi panākt konstruktīvus,
sistēmiskus uzlabojumus.
No vienas puses, ir gana daudz gadījumu, kad darbinieku
ačgārno rīcību rezultātā atbildība jāuzņemas uzņēmumam.
Tai pašā laikā var būt gadījumi, kad darbinieku
var piespiest rīkoties pretēji likumam, un tieši
šādos gadījumos Trauksmes celšanas likums ļauj pasargāt
darbinieku, izgaismot nelikumības un galu galā
saukt pie atbildības pašu uzņēmumu. Tas ir solis pretī
to gadījumu risināšanai, kad uzņēmuma iekšienē visi
jau gadiem zina par pastāvošajām nelikumībām, bet
piever acis vai gluži vienkārši «skatās citā virzienā»
bailēs par pašu labklājību un drošību.
Virkne piemēru zināma jomās, kas saistītas ar vides
radīto piesārņojumu ražošanā. Un pat ja šobrīd, konstatējot
piesārņojumu, piemēram, ražošanas teritorijai
blakus esošajā upē, ir skaidrs, ka noteikti ķīmiskie sastāvi
atrodami tikai konkrētajā uzņēmumā, ir ļoti grūti
pierādīt pārkāpumu, ja nav neviena, kas to apliecinātu
uzņēmuma iekšienē.
Skaidrs, ka šis likums ir tikai pirmā prove, jo būs liels
izaicinājums domāt, kā dzīvē piemērot gandrīz katru
tajā minēto pantu. Šī brīža likuma redakcijā faktiski
iestrādātas Eiropas Padomes rekomendācijas, un noteikti
jāseko uzlabojumiem. Turklāt jāatceras, ka Latvijas
darba tirgus sava nelielā izmēra dēļ ļauj gandrīz
katram darba devējam nojaust, no kuras puses «pūš
vējš» brīdī, ja sākas kādas nebūšanas. Cilvēkus joprojām
ir vienkārši atlaist, un ziņotājam var nākties pašam
sevi izgaismot brīdī, kad nepieciešama aizsardzība.
Tātad likums pēc būtības nerisina problēmu – kā turpināt
darbu uzņēmumā, par kuru esi ziņojis, turklāt
spiests šo faktu kādā brīdī atklāt. Visdrīzāk ir jārēķinās
ar izstumtā lomu, kā arī ziņotāja «asti», kas, iespējams,
vilksies līdzi arī nākamajās darbavietās.
Tomēr ieguvums noteikti ir atbildību sakārtošana –
šis likums, no vienas puses, palīdz novērst, ka viena
negodprātīga darbinieka rīcība var radīt kriminālatbildību
visam uzņēmumam un, no otras, nodrošina
likumīgu veidu, kā ziņot droši.
Trauksmes celšanas likums ir un paliks galējais mērs,
ar kādu risināt samilzušus tiesisko pārkāpumu problēmjautājumus
organizāciju iekšienē. Tomēr likuma
mērķis ir veicināt pašsakārtošanos. Galvenais mājasdarbs,
ko jau tagad būtu vērts paveikt katram uzņēmumam
laikā, kad likums vēl ir ceļā uz tā ieviešanu
praksē no nākamā gada maija, – izstrādāt iekšējo ziņošanas
un pārkāpumu prevencijas mehānismu uzņēmumā.
Tas jau būs liels solis pretī sakārtotākai, caurredzamākai
videi.