E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem – gandrīz katrs ir tajā saskatījis kādu nepilnību un kļūmi. Tā ir – ārsti un farmaceiti, arī pacienti ir pelnījuši ērtāku un pilnvērtīgāku E-veselības infrastruktūru. Nav šaubu, ka sistēma ir jāpilnveido, taču jāņem vērā, ka tās sakārtošana ir un būs nebeidzams process. Datu apstrāde aizvien tiks pilnveidota – parādīsies jaunas vajadzības un risinājumi, tāpēc ir svarīgi saprast, ko var un vajag uzlabot tieši šobrīd.

Manuprāt, aktuāli ir divi būtiski uzlabojumi, kas vērsti uz efektīvāku resursu plānošanu veselības aprūpē: pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kā arī pacientu identifikācijas sistēma.

Ir apsveicami, ka Nacionālais veselības dienests pulcē ārstus, farmaceitus un veselības nozares organizācijas, lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi E-veselībā ir aktuāli nozares cilvēkiem. Tomēr papildus diskusijai, piemēram, par uzlabojumiem e-recepšu un e-darbnespējas lapu darbībā, būtu jāaktualizē divi citi jautājumi, kas būtu jāiekļauj t.s. E-veselības trešās kārtas projektu sarakstā.

Pirmkārt, pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kas ir ļoti aktuāls jautājums Latvijas veselības aprūpes iestādēm. Vienota rindu vadības sistēma padarītu efektīvāku pacientu plūsmu, jo šobrīd cilvēks var pierakstīties rindā pie interesējošā speciālista vairākās ārstniecības iestādēs, bet beigās apmeklēs tikai vienu. Ja pacients neatceļ vizīti, tad pārējo iestāžu speciālisti šo tikšanos būs ieplānojuši savos pieņemšanas kalendāros un rezultātā tiek zaudēta iespēja šajā laikā pieņemt kādu citu pacientu. Tas ir neefektīvs resursu patēriņš, ko varētu novērst, izveidojot minēto rindu vadības sistēmu. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šāda risinājuma nav, attiecīgā IT infrastruktūra būtu jāveido no jauna. Nosūtījumu un rindu vadības modulis varētu tikt būvēts kā papildinājums esošajai E-veselības infrastruktūrai. Jaunu moduļu pievienošana ir pasaulē pārbaudīts un aprobēts veids, kas ļauj pakāpeniski modernizēt lielas IT sistēmas, neiejaucoties to ikdienas darbā.

!E-veselības projekts ir Latvijas iespēja parādīt citiem piemēru, ka mēs kā salīdzinoši maza, bet kustīga valsts varam daudz ātrāk un efektīvāk ieviest mūsdienīgus publiskā finansējuma plānošanas un vadības risinājumus.

Otrkārt, E-veselības uzlabojumu kontekstā noteikti ir jārunā arī par pacientu drošu identifikāciju, kas ļautu ārstniecības iestādēm gūt pilnīgu pārliecību par pakalpojumu izmaksām katram konkrētajam cilvēkam (ņemot vērā valsts apmaksāto pakalpojumu daļu un pacienta apdrošinātāja segumu). Šobrīd šis process notiek decentralizēti un manuāli, proti, par katru cilvēku konkrētajai ārstniecības iestādei ir jāuzmeklē informācija attiecīgajā datu bāzē. Dati zūd, ne vienmēr tie ir pieejami pilnā apjomā, tāpēc nav pārliecības, ka finansējums tiek izlietots efektīvi. Turklāt šādos apstākļos nav ticamu datu, kas ļauj ārstniecības iestādēm adekvāti plānot savu budžetu un pieņemt šajā informācijā balstītus lēmumus. Tāpēc centralizēta un automatizēta pacientu datu apstrāde būtu ne vien ieguvums ārstniecības iestāžu apmeklētājiem (visa informācija par pacientu būtu pieejama identifikācijas brīdī), bet arī ārstniecības iestādēm. Tas ļautu daudz precīzāk analizēt iestāžu naudas plūsmas un precīzāk plānot budžetu, kā arī pieņemt patiešām racionālus un efektīvus lēmumus.

Abi minētie E-veselības sistēmas uzlabojumi būtiski uzlabotu publisko iestāžu darba efektivitāti, ietaupot pieejamos resursus. Tādējādi būtu iespēja iegūtos resursus pārdalīt uz tām veselības aprūpes jomām, kurās resursu kritiski pietrūkst. Liels ieguvums būtu arī izteikti decentralizēto Latvijas IT sistēmu (publiskajā sektorā) konsolidēšana. Publisko datu un to apkalpojošo IT sistēmu centralizācija ir daudzu Eiropas valstu izaicinājums, tāpēc E-veselības projekts ir Latvijas iespēja parādīt citiem piemēru, ka mēs kā salīdzinoši maza, bet kustīga valsts varam daudz ātrāk un efektīvāk ieviest mūsdienīgus publiskā finansējuma plānošanas un vadības risinājumus. Tā vienlaicīgi ir arī veids, kā e-veselības sistēmai kļūt par Latvijas eksportpreci ārvalstīs, tādējādi nesot Latvijas vārdu pasaulē un daļēji – caur veiksmīgiem uzņēmumiem, IT speciālistiem, nodokļiem – atgriezt arī ieguldītos finanšu līdzekļus atpakaļ valsts kasē.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.