ECB šonedēļ saglabāja procentu likmes esošajā līmenī un atkārtoti uzsvēra, ka likmju politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci. Vakardienas vēstījums vieš cerības uz likmju samazinājumu septembrī, ja dezinflācijas tendenci apstiprinās gaidāmie eirozonas ekonomiskie dati. 

Preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda minēja, ka rādītāji un aptaujas norāda uz zemāku algu pieaugumu 2025. un 2026. gadā. Tomēr iekšzemes inflācija joprojām ir augsta, pakalpojumu sfēras inflācija ir paaugstināta. Visticamāk, šā gada atlikušajā daļā inflācija svārstīsies ap pašreizējo līmeni un nākamā gada otrajā pusē samazināsies līdz ECB mērķim.

Runājot par ekonomisko aktivitāti, rādītāji norāda uz lēnāku izaugsmi otrajā ceturksnī nekā pirmajā. Pakalpojumu nozare ir atveseļošanās priekšgalā, savukārt rūpnieciskā ražošana un eksports ir bijis vājš. Darba tirgus joprojām ir noturīgs, jo īpaši pakalpojumu nozarē. Ekonomiskie riski ir lejupvērsti, taču tos varētu ietekmēt vājāka pasaules ekonomika, saasināta tirdzniecības spriedze un ģeopolitiskie riski.

Pašlaik izskatās, ka mēs varētu sagaidīt nākamo likmju samazinājumu septembrī (-0,25%). Kopumā finanšu tirgus iecenojis vēl divas likmju samazināšanas 2024. gadā. Šobrīd prognozē ka gada beigās noguldījumu iespējas uz nakti (deposit facility) procentu likme samazināsies līdz 3,25%.

ECB lēmums nebija pārsteigums arī šoreiz un jau bija iecenots Euribor likmē – ja būs labvēlīgi ekonomiskie dati, ir iespējams, ka Euribor samazināsies līdz nākamajai ECB sapulcei.