Jūnija sēdē Eirozonas Centrālā banka (ECB) pazemināja bāzes procentu likmes par 0,25 procenta punktiem. Tādējādi ECB refinansēšanas likme tika samazināta līdz 4,25 % un depozīta likme līdz 3,75 %. 

Tas ir  pirmais ECB likmju samazinājums pēc likmju celšanas noslēguma pērnā gada rudenī. Šis solis no ECB puses jau iepriekš bija plaši komunicēts, tāpēc nevienam nesagādāja pārsteigumu. Arī starpbanku EURIBOR likmēs šis samazinājums jau bija iepriekš ierēķināts. Trīs mēnešu EURIBOR likme īsi pirms sēdes jau noslīdēja tuvāk 3,75 % atzīmei, bet sešu mēnešu EURIBOR bija vēl nedaudz zemāka. EURIBOR likmes lēni pazeminās jau kopš pērnā gada rudens, kad tās sasniedza cikla augstāko punktu.

Investori prognozē piesardzīgu likmju mazināšanas turpinājumu

Ja augsni likmju pirmajam samazinājumam ECB sāka gatavot pirms dažiem mēnešiem, tad turpmāko plānu tā neatklāja un neprecizēja, kad varētu sekot nākamais likmju pazeminājums. Spriežot pēc nākotnes darījumu cenām, investori līdz gada beigām sagaida vēl vienu vai divus likmju samazinājumus (par 0,25 procenta punktiem katru). Tādā gadījumā ECB depozīta likme, kurai cieši seko EURIBOR, gada nogalē varētu pazemināties līdz pat 3,25 %. Ilgākā termiņā, balstoties uz pēdējām nākotnes līgumu cenām, tiek prognozēts, ka likmes eirozonā varētu nostabilizēties tuvāk 2,50 %. 

Trausls inflācijas un ekonomikas izaugsmes līdzsvars

Tas, cik ātri ECB turpinās normalizēt monetāro politiku pēc jūnija likmju pazeminājuma, būs lielā mērā atkarīgs no notikumiem inflācijas frontē. Šie nav tikai tukši vārdi, ko ECB pārstāvji atkārto no sēdes uz sēdi. Kopumā inflācijas bremzēšanās procesi pēdējo mēnešu laikā eirozonā ir apstājušies. Gada inflācijas tempi pēdējo četru mēnešu laikā svārstījās ap 2,5 %. Inflācijas spiediens eirozonā kopumā ir samazinājies, bet nav izzudis – maijā pakalpojumu cenu kāpums gada griezumā paātrinājās līdz 4,1 %, uzrādot straujāko pieaugumu kopš pērnā gada oktobra. 

Pēc vairāk nekā gada pārtraukuma eirozonas ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes, kas situāciju ECB zināmā mērā padara sarežģītāku. Šī gada pirmajā ceturksnī monetārās savienības iekšzemes kopprodukts pieauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Vairāki apsteidzošie indikatori, tostarp uzņēmēju noskaņojuma rādījumi, liecina, ka ekonomika varētu turpināt uzņemt apgriezienus arī tuvāko ceturkšņu laikā. 

Trausls līdzsvars starp līdz šim salīdzinoši neizteiksmīgu ekonomikas sniegumu un zemāku inflāciju ļāva ECB jūnijā spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā. Taču ekonomikas atlabšanas procesi apvienojumā ar noturīgu algu pieaugumu monetārajā savienībā varētu turpināt piemest malku inflācijai. To atzīstot, arī ECB jūnijā pacēla savas prognozes, paredzot, ka inflācija šogad būs augstāka un eirozonas ekonomikas izaugsme straujāka, nekā tika sagaidīts pirms trim mēnešiem. 

Patlaban investori ar salīdzinoši nelielu varbūtību vērtē iespēju, ka ECB turpinās mazināt likmes arī jūlija sēdē, nākamo pazeminājumu sagaidot rudenī.