Dažādi pētījumi rāda, ka lietotāji ievērojamu laiku pavada, nevis skatoties saturu, bet izvēloties, ko lai skatās?Plašais un kvalitatīvais piedāvājums, kas sākotnēji šķiet kā priekšrocība, praksē nereti rada pretēju efektu – izvēle kļūst sarežģīta un laikietilpīga. Praksē izvēles paralīzi visbiežāk attiecina uz nopietniem lēmumiem – atbildības nasta un bažas pieņemt nepareizo lēmumu rada apstākļus, kuros cilvēks kavējas ar galīgo izvēli, zaudējot vērtīgo laiku. 

Taču līdzīga situācija rodas arī ikdienā, piemēram, pie veikala plaukta vai TV pults – plašā izvēle rada grūtības izlemt. Līdzīgas tendences vērojamas arī Latvijā, kur skatītāji arvien biežāk saskaras ar nepieciešamību filtrēt un prioritizēt izklaides satura piedāvājumu.

Saskaņā ar tirgus izpētes uzņēmuma “UserTesting” datiem vidējais amerikānis gadā pavada 110 stundas jeb teju piecas dienas, pētot straumēšanas servisu satura piedāvājumu. Savukārt “Currys” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka vidējam britam tas prasa 30 minūtes dienā jeb vairāk nekā nedēļu gadā. Ir pamats pieņemt, ka arī Latvijā skatītāji satura izvēlei velta līdzīgu laiku, ko faktiski varētu veltīt gan pašam saturam, gan kopā būšanai ar ģimeni un draugiem. Šī tendence nav raksturīga tikai izklaides jomā – tā ir plašāka patēriņa paradumu iezīme. Jo vairāk iespēju, jo lielāka nepieciešamība pēc skaidriem orientieriem.  

“The European Media Industry Outlook” dati uzrada, ka visbiežāk  skatītāji kā neapmierinātības iemeslus min pārpildītas satura bibliotēkas, sarežģītu platformu lietošanu un neskaidru cenu struktūru. Vienlaikus aptaujā secināts, ka daļa lietotāju apzināti vienkāršo savu izvēli – izvēlas mazāku skaitu pakalpojumu vai koncentrējas uz konkrētu saturu noteiktā brīdī. Nereti par tā dēvētajiem “streaming hopper” jeb straumēšanas nomadiem kļūst tie skatītāji, kuri vēlas atgūt kontroli pār savu laiku. 

Pirmais solis šajā virzienā ir apzināti ierobežot izvēli.Aptauju dati rāda, ka arī Eiropā saturs joprojām ir galvenais izvēles kritērijs. Tādas platformas kā Netflix un HBO Max nodrošina piekļuvi globāli populāram saturam, savukārt vietējie pakalpojumu sniedzēji izceļas ar spēju piedāvāt arī kvalitatīvu lokālo saturu. 

Vienlaikus arvien lielāka nozīme ir ne tikai satura apjomam, bet arī spējai palīdzēt lietotājam tajā orientēties – ar kvalitatīviem ieteikumiem un saprotamu atbalstu. Šeit būtiska loma ir vietējiem partneriem, kas nodrošina klientu apkalpošanu vietējā valodā. Lai gan automatizēti risinājumi kļūst arvien izplatītāki, cilvēcīgs un personisks atbalsts joprojām ir nozīmīga kvalitātes sastāvdaļa.

Arī Latvijā skatītāji sagaida līdzsvaru starp plašu izvēli un ērtu orientēšanos – piekļuvi gan starptautiskam saturam, gan vietējiem darbiem, kā arī iespēju saņemt kvalitatīvu klientu servisu un atbalstu. Kopumā satura pārbagātība nav problēma pati par sevi, taču tā maina lietotāja lomu – no pasīva skatītāja uz aktīvu izvēles veicēju. Spēja orientēties piedāvājumā un apzināti izvēlēties kļūst par būtisku prasmi digitālajā vidē.