Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.
Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.
No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.
Vienlaikus ar lēmumu par daļu (akciju) apķīlāšanu tiesu izpildītājs dod rīkojumu SIA valdei un komercreģistra iestādei (AS gadījumā - tikai valdei) ievērot noteikto aizliegumu, kā arī atsevišķos gadījumos - visus naudas līdzekļus, kas pienākas parādniekam, ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā. Tiesu izpildītāja rīkojumi ir obligāti, un par to neizpildi tiesa var uzlikt naudas sodu kapitālsabiedrības amatpersonai līdz 750 eiro apmērā.
Apķīlāto daļu (akciju) pārdošana notiek tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē elektronisko izsoļu vietnē (https://izsoles.ta.gov.lv/). Ja izsole tiek atzīta par nenotikušu, tiesu izpildītājs piedāvā piedzinējam paturēt apķīlātās daļas (akcijas) sev par izsoles sākumcenu. Ja šādi piedzinēji ir vairāki, tiesu izpildītājs rīko atkārtotu, slēgtu pirmo izsoli, kurā piedalās tikai parāda piedzinēji. Turklāt, ja uz atkārtoto pirmo izsoli ierodas tikai viens no piedzinējiem, tas var paturēt apķīlātās daļas (akcijas) sev bez solīšanas. Ja neviens no piedzinējiem uz atkārtoto izsoli neierodas, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.
Ja pirmā izsole atzīta par nenotikušu, jo nosolītājs noteiktajā termiņā nav samaksājis visu pirkuma summu un pēdējais pārsolītājs nevēlas paturēt apķīlātās daļas (akcijas) sev, tiesu izpildītājs izsludina atkārtotu pirmo izsoli, izslēdzot tiesības parāda piedzinējam paturēt apķīlātās daļas (akcijas) sev par izsoles sākumcenu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar šādu regulējumu tiks novērstas situācijas, kad piedzinējs ir ieinteresēts fiktīvā solīšanā, lai iegūtu mantu par izsoles sākumcenu.
!Grozījumu mērķis ir modernizēt novecojošo kārtību par parāda vēršanu uz parādniekam piederošajām daļām (akcijām), kā arī novērst tiesiskā regulējuma neesamību konkrētos jautājumos.
Būtiski, ka jaunie grozījumi paredz atteikties no otrās izsoles ar lejupejošo soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, sākot solīšanu ar 75% no pirmās izsoles sākumcenas. Ja arī otrā izsole atzīta par nenotikušu un neviens parāda piedzinējs nav paziņojis par vēlmi paturēt apķīlātās daļas (akcijas) sev par otrās izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs var atdot mantu parādniekam, atbrīvojot to no apķīlājuma, vai lemt par mantas realizāciju citā veidā (piemēram, pārdodot to bez izsoles).
Jaunie grozījumi paredz detalizētu SIA dalībnieku likumisko pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību uz apķīlātajām daļām, pēc būtības atbrīvojot SIA dalībniekus no nepieciešamības pašiem piedalīties rīkotajās izsolēs. Ja tiesu izpildītāja paziņojumā par pirmpirkuma tiesību izlietošanu norādītajā termiņā tiesu izpildītāja depozīta kontā nav ieskaitīta pirkuma summa, tiek prezumēts, ka SIA dalībnieki savas pirmpirkuma tiesības nav izmantojuši. Ievērojot Komerclikuma regulējumu, jāņem vērā, ka, ja dalībnieki nav izlietojuši pirmpirkuma tiesības SIA valdes vainas dēļ, dalībniekiem ir izpirkuma tiesības, kuras jāizlieto 1 mēneša laikā no dienas, kad izpirkumtiesīgais dalībnieks uzzinājis par pirmpirkuma tiesību neievērošanu, bet ne vēlāk kā 1 gada laikā no dienas, kad SIA reģistrācijas lietai pievienots dalībnieku reģistra nodalījums, kurā daļu ieguvējs ierakstīts kā dalībnieks.
Zīmīgi, ka atbilstoši Komerclikuma regulējumam gadījumā, ja SIA valde Komerclikumā noteiktajā termiņā un kārtībā neizdara dalībnieku reģistrā atzīmi par jaunu parādnieka realizēto daļu ieguvēju, kā arī nepiesaka izmaiņas reģistrācijai komercreģistra iestādē, jaunu SIA dalībnieku reģistra nodalījumu sastāda komercreģistra iestādes amatpersona pēc daļu ieguvēja pamatota iesnieguma.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
