Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts, nozīmē datu centru darbību, kuri patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Globālais un finanšu medijs “Bloomberg”  jau pērn rakstīja, ka, apvienojot datu apstrādes centru darbību ar centralizētās siltumapgādes sistēmām, tādas valstis kā Somija un Zviedrija cenšas mazināt digitālās infrastruktūras ietekmi uz vidi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt divus izaicinājumus - pieaugošo elektroenerģijas patēriņu datu centru nozarē un nepieciešamību samazināt fosilo kurināmo izmantošanu siltumapgādē. Rezultātā šādi datu centri kļūst ne tikai par digitālās ekonomikas balstu, bet arī par daļu no ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem. 

Dzesēšanas un siltuma atgūšanas sistēmas 

Mēs šobrīd piedalāmies piecu šādu objektu - “Microsoft” datu centru projektēšanā Somijā, nodrošinot vienu no posmiem – dzesēšanas sistēmas. Papildus tehnoloģiskajiem un ilgtspējas aspektiem šajos projektos būtiska nozīme ir arī projektēšanas kvalitātei un precizitātei. Ģenerālprojektētājs ir uzstādījis ļoti augstu kvalitātes latiņu, īpašu uzmanību pievēršot gan tehniskajiem risinājumiem, gan to savstarpējai saskaņotībai. Tāpēc SEP komandai ir gandarījums, ka pēc veiksmīgas sadarbības vienā objektā, uzņēmums ir uzaicināts piedalīties arī nākamajos projektos. 

Projektēšana tiek veikta, izmantojot 3D BIM vidi ar augstu detalizācijas pakāpi - LOD 400 (Level of Development 400), kas nozīmē, ka inženiertehniskās sistēmas tiek modelētas ar ļoti augstu precizitāti, tuvu faktiskajai izbūvei un ar iekļautu pilnu tehnisko informāciju par katru projektējamo elementu. Tas ļauj savlaicīgi identificēt potenciālos riskus, izvairīties no kļūdām būvniecības laikā, precīzi plānot materiālus un nodrošināt, ka sarežģītās dzesēšanas un siltuma atgūšanas sistēmas arī realitātē strādā tieši tā, kā paredzēts projektā. Maksimālā pielaide savietojamībai ir vien nieka 4 mm.

Siltumu iespējams novirzīt centralizētajai siltumapgādes sistēmai

Kā šis risinājums darbojas praksē? Datu centri ir ēkas, kuras lielākoties aizpilda kabeļi, serveru statīvi un cita IT infrastruktūra, kas darbojas un rada ļoti lielu siltuma apjomu. Lai nodrošinātu stabilu un drošu iekārtu darbību, nepieciešama dzesēšana un siltums ir jānovada. Lai siltumu vienkārši “nelaistu gaisā”, radot CO₂ emisijas, to var savākt, pārvērst izmantojamā enerģijā un novirzīt centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kas arī tiek darīts jau pieminētajos projektos. Praktiski tas nozīmē, ka datu centrā radītais liekais siltums ar siltummaiņu un siltumsūkņu palīdzību tiek savākts un paaugstināts līdz temperatūrai, kas piemērota apkurei. Pēc tam tas caur siltumtīkliem tiek nogādāts,  kā piemēram - civilās infrastruktūras siltumapgādes un karstā ūdens sagatavošanas vajadzībām, vienlaikus, sabiedrībai piedāvājot iespēju samazināt tarifu izmaksas par saražoto un piegādāto siltumapgādi. 

Viens datu komplekss - 100 000 apsildītas mājsaimniecības

Rodas jautājums – cik daudz siltuma šādā veidā var saražot? Viens no piemēriem aplūkots jau pieminētajā “Bloomberg” rakstā, proti, šobrīd netālu no Helsinkiem realizētajā projektā tiek būvēts datu centru komplekss, kas pēc pabeigšanas nodrošinās apkuri 40% no Somijas otrās lielākās pilsētas Espo. Tas nozīmē siltumu aptuveni 100 000 mājsaimniecībām.

Potenciāls arī Latvijā, lielāka aktivitāte – Skandināvijā 

Lai gan šāda veida projektiem ir potenciāls ir arī Latvijā, šobrīd lielākais pieprasījums ir tieši Skandināvijā, kur ir zema vidējā gaisa temperatūra. Tieši klimatisko apstākļu dēļ šīs valstis bieži tiek izvēlētas datu centru būvniecībai, jo vēsāks ārējais gaiss nozīmē mazāku dzesēšanas slodzi un zemākas ekspluatācijas izmaksas. Papildus aspekti ir arī stabila elektroapgāde, augsts atjaunīgo energoresursu īpatsvars un labi attīstīta centralizētās siltumapgādes infrastruktūra, kas ļauj lieko siltumu relatīvi vienkārši integrēt pilsētu siltumtīklos.

Datu apjoms nākotnē tikai turpinās pieaugt. Digitalizācija, mākslīgā intelekta attīstība, mākoņpakalpojumi un lietu internets nozīmē arvien lielāku slodzi datu centriem un enerģētikas sistēmām kopumā. Taču mēs varam defektu pārvērst par efektu. Risinājumi, kas ļauj datu centru radīto siltumu izmantot apkurei, vienlaikus samazina CO₂ emisijas, uzlabo energoefektivitāti un stiprina enerģētisko neatkarību. Un tieši ilgtspējīga projektēšana un starpnozaru sadarbība kļūst par priekšnoteikumu tam, lai šādi projekti izdotos.