Pagājušajā gadā Latvijas četras lielākās bankas konstatēja aptuveni sešus tūkstošus krāpšanas gadījumu, kuros klienti zaudēja aptuveni 12 miljonus eiro. Vienlaikus bankām izdevās novērst aptuveni 18 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu, pasargājot klientus no 14 miljonu eiro zaudējumiem. Šie dati skaidri apliecina, ka pretstāve starp krāpniekiem un viņu apkarotājiem turpinās un abas puses nepārtraukti pilnveido savas spējas. Cīņā pret krāpniecību iesaistās gan tiesībsargājošās un kiberdrošības iestādes, gan bankas, gan sakaru operatori. Tomēr svarīgākais elements šajā cīņā ir un paliek pats krāpnieku nolūkotais upuris.

Mūsdienās lielākā daļa finanšu darījumu notiek digitālajā vidē, izmantojot dažādas viedierīces, un šīm pārmaiņām ir pielāgojusies arī noziedzīgā vide. Ja agrāk mēs uzmanījāmies, lai, ejot pa ielu, zaglis nenozog maku ar naudu, tad tagad no šiem zagļiem ir jāuzmanās arī internetā. 

Krāpnieku izvēlētie upuru sasniegšanas un ietekmēšanas veidi ir dažādi – sākot ar zvaniem, kas iztraucē ikdienu, rada stresu, bet šķiet pat ļoti ticami, īsziņām vai paziņojumiem citās saziņas lietotnēs, kas biedē ar sūtījuma aizķeršanos muitā vai kādu sodu un mudina uz nekavējošu rīcību. Dažkārt krāpnieki veic tādas krāpšanas kampaņas, kurās izmanto cilvēku vēlmi ātri un labi nopelnīt, bet sākumā necenšas piekļūt visiem potenciālo upuru līdzekļiem. Savukārt citos krāpšanas gadījumos ir novērojama ilgstoša upura ietekmēšana un visu viņa ietaupījumu izkrāpšana, un pat iedzīšana parādos. Summas ir iespaidīgas – ir gadījumi, kad cilvēki zaudē desmitus un pat simtus tūkstošus eiro.

Steidzināšana kā viena no krāpniecības pazīmēm

Krāpnieki bieži izmanto steidzināšanu un biedēšanu kā ietekmes veidu, kas cilvēkam neļauj pārdomāt veiktās darbības, liek kļūst neuzmanīgam (piemēram, nepievērst uzmanību tīmekļvietnes adresei vai detalizētāk iepazīties ar vietnes, kurā tas ievada savus piekļuves datus, saturu). Tāpēc finanšu lietās nepakļaujies steigai. Mūsdienās maksājumi no konta kontā nonāk notiek dažu sekunžu laikā. Tādēļ, pirmkārt, maksājumus var veikt nedaudz vēlāk, kad ir iespēja pilnībā veltīt laiku un uzmanību savai rīcībai. Otrkārt, krāpnieks pārskaitījumu saņems dažu sekunžu laikā un varēs to tikpat ātri pārskaitīt tālāk, tādējādi samazinot iespējas naudu atgūt. Tipiskie piemēri šādas krāpšanas gadījumos atgādina vienkāršas situācijas, kuras šķietami var iederēties ikdienas ritmā. Tomēr krāpnieki tās pielāgo savam krāpšanas scenārijam – izveido viltus stāstu par Valsts ieņēmumu dienesta vēlmi iekasēt nesamaksātos nodokļus vai tieši pretēji – atmaksāt pārmaksātos nodokļus. Vai arī uzdodas par kurjerdienestu, kas vēlas piegādāt sūtījumu, u.tml. Šādās situācijās, kurās ir arī papildus emocionāls spiediens, ir vērts piebremzēt un apdomāties. Vai tiešām nav saskatāmas pazīmes, kas var liecināt par krāpniecību? Ja neesi drošs, piezvani pats uz iestādi, no kuras saņēmi zvanu vai ziņu. Piezvani savai bankai un pajautā – banku darbinieki ar krāpniecības mēģinājumiem saskaras ik dienas un ir trenēti atpazīt šādas situācijas. 

Ilgstoša psiholoģiskā ietekmēšana

Citos krāpšanas gadījumos darbs ar potenciālo upuri notiek ilgstoši – mēnešiem vai pat gadiem. Krāpnieki iegūst uzticēšanos, sistemātiski ietekmē cilvēka lēmumus un pakāpeniski izkrāpj visus viņa uzkrājumus, nereti novedot arī līdz parādsaistībām. Viena no līdzcilvēkiem pamanāmām pazīmēm, ka kāds iekritis šādu krāpnieku tīklos, var būt noslēgšanās, novēršanās no tuvākajiem, apkārtējiem, īpaša noslēpumainība. Ir vērts ar šādiem tuviniekiem aprunāties arī par finanšu krāpšanas riskiem. Iespējams, tieši šobrīd šis cilvēks tiek apkrāpts, jo krāpnieku psiholoģiski ietekmēts “investē” krāpnieciskā vietnē, piedalās “slepenā operācijā” vai ir pārliecināts, ka palīdz savam romantiskajam partnerim, kuru pazīst tikai no sarakstes sociālajos medijos. Investīciju krāpnieku saruna ar klientu parasti izklausās profesionāla un labvēlīga. Tiek stāstīts, ka ieguldīšana ir labs veids kā uzlabot savu finansiālo stāvokli (taisnība), zaudējumu varbūtības nav vai tā ir niecīga (nav taisnība), jo – un te seko krāpnieka īpašais piedāvājums – piemēram, viņam ir slepena informācija vai tādēļ, ka platformā ir kāda īpaša tehnoloģija. Turklāt krāpnieks neliek maksāt par saviem pakalpojumiem. Piedāvājums un sagaidāmā peļņa ir tik vilinoša! Tomēr ir jāuzdod sev pāris kritiski kontroljautājumi: kāpēc kāds tik labsirdīgi un pat bezmaksas tieši tev piedāvā šo unikālo iespēju nopelnīt, nevis iegulda un nopelna pats, un kā šis “investīciju” menedžeris nopelna savu algu?

Svešas identitātes izmantošana

Cilvēka identitāte ir vērtība pati par sevi. Arī to krāpniecībā izmanto dažādos veidos. Krāpnieki neizmanto savus norēķinu kontus izkrāpto līdzekļu saņemšanai, jo tad viņi būtu izsekojami. Tādēļ viņiem nepieciešams citiem cilvēkiem piederošs konts. Viņi ne tikai mēdz kontrolēt kontus citu cilvēku vārdā, bet arī izmanto, t.s., “naudas mūļus”. Tie ir cilvēki, kuri apzināti vai neapzināti paši iesaistās noziedzīgi iegūti līdzekļu pārvietošanā. Šādai rīcībai ir atbildība par iesaistīšanos noziedzīgā nodarījumā. Pat ja esi kļuvis par naudas mūli neizprotot situāciju, tu esi atbildīgs par darījumiem savos kontos. Iesaistīšanās šāda veida aktivitātēs var būtiski ierobežot tavas iespējas nākotnē. Ir virkne profesiju un darba vietu (drošības struktūras, finanšu nozare, valsts pārvalde, IT joma, aviācija u.c.), kurās starp prasībām ir arī “tīra” pagātne, un iepriekšēja sodāmība noteikti nav pieļaujama.

Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens

Lai gan var šķist, ka par krāpnieku upuri kļūst tikai neapdomīgi, lētticīgi, ne īpaši labi tehnoloģijas un finanšu pakalpojumus pārzinoši cilvēki, tā nebūt nav. Prakse rāda, ka par krāpnieku upuri var kļūt ikviens, neatkarīgi no viņa turības, izglītības, zināšanām par tehnoloģijām vai finansēm, profesijas vai vecuma. Krāpnieki balstās psiholoģiskā ietekmēšanā, uzticēšanās veidošanā un emocionālajā spiedienā. Krāpniecības rūpalā apvienojas vairāku jomu pārzinātāji – gan tehnoloģiju un finanšu jomā, gan arī psiholoģijā, un tam visam pretī ir viens cilvēks – potenciālais upuris. Arī uzskats, ka “man nav ko izkrāpt” nav patiess. Ikvienam ir identitāte, kuru piesavinoties, iespējams ļaunprātīgi izmantot, radot būtiskas finansiālas un juridiskas sekas.

Ko darīt un ko nedarīt

Sargā savu bankas kontu. Izmanto zemākus darījumu limitus, ieslēdz paziņojumus par darījumiem un interneta pirkumiem izmanto atsevišķu karti.

Esi vērīgs un apdomīgs, īpaši situācijās, kurās tiek prasīts veikt finanšu darbības vai sniegt personas datus.

Nepakļaujies steidzināšanai un biedēšanai – ja kāds steidzina vai rada stresu, aicinot veikt pārskaitījumu vai citu darījumu, apstājies un rūpīgi izvērtē situāciju.

Neievadi bankas piekļuves datus, nesūti dokumentu kopijas un neizpaud paroles pēc trešo personu pieprasījuma.

Nevienam nesūti PIN kodus, Smart-ID kodus vai kartes datus – ne banka, ne policija vai citas iestādes neprasīs tavas paroles, kartes vai naudu “drošai glabāšanai”. Ja rodas šaubas, pats sazinies ar iestādi vai banku, izmantojot oficiālus kontaktus.

Aprunājies ar savu uzticības personu un esi gatavs kļūt par tādu arī citiem, īpaši gados vecākiem tuviniekiem.

Ja esi kļuvis par krāpnieku upuri, ziņo policijai. Tavs stāsts var palīdzēt risināt lietu, kā arī radīt iespējas atgūt savus līdzekļus.