Datos balstīti lēmumi lauksaimniecībā nav tikai abstrakts jēdziens – dažādi lauka izmēģinājumi un laboratoriskie pētījumi var palīdzēt saprast, kādas metodes un pieejas izvēlēties. Kā vairākas nokrišņu dienas var ietekmēt rapšu ražu? Kā neliels augu aizsardzības līdzekļu daudzums pavasarī var ietekmēt ražas apjomu?
Uz šādiem jautājumiem ir iespējams atbildēt, organizējot sezonas izmēģinājumus un analizējot iegūtos datus. Šoruden izmēģinājumi tika veikti zemnieku saimniecībā “Arāji” Auru pagastā, un rezultāti ļauj paraudzīties uz to, kādas metodes un pieejas atmaksājas.
Kas darbojas vienā laukā, var nedarboties citā
Izmēģinājumu dati nav tikai stāsts par ražas apjomu, tie palīdz saprast, kas notiek ar augu, kad tas piedzīvo stresu, un kā lēmumi par mēslošanu, augu aizsardzību vai smidzināšanas laiku var mainīt rezultātu. Izmēģinājumi tika veikti ziemas kviešu un ziemas rapšu laukos, sadarbojoties ar Latvijas augu aizsardzības pētniecības centru. Tika pārbaudīts, kā dažādas mikroelementu un augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas ietekmē ražu, tās kvalitāti un eļļas saturu rapšos. Laukos, kur lietoti pieskares herbicīdi, raža vidēji bija lielāka - ap 3,5 tonnām no hektāra. Savukārt tajos, kur izmantoti augsnes herbicīdi, raža bija nedaudz mazāka, bet eļļas saturs augstāks. Kāpēc tā? Iemesli var būt dažādi - augsnes īpatnības, laika apstākļi vai pat tas, cik agri izsmidzināts biostimulants.
Profilakse - labākā “apdrošināšanas polise”
Ziemas rapšu izmēģinājumos veicām arī septiņas dažādas augu aizsardzības shēmas, tostarp laukā, kurā nekas netika smidzināts. Un te parādījās vēl viena atziņa: pat, ja slimības uzreiz neredzam, profilakse atmaksājas. Varianti, kuros tika izmantoti rudens fungicīdi, uzrādīja labāko ražu un augstāko eļļas saturu. Šajos laukos augi bija veselīgāki un pat sarežģītajos rudens apstākļos saglabāja labu attīstības tempu. Garie, silti rudens periodi pēdējos gados kļuvuši par jauno normu, tāpēc arī slimību risks pieaug. Tāpēc labākais veids, kā nodrošināt ražu, ir nelikt cerības uz veiksmi, bet rīkoties preventīvi.
Katra detaļa lauksaimniecībā nozīmē daudz
No iegūtajiem datiem var secināt, ka augu reakcija uz kopšanu, barošanu un aizsardzību ir ļoti individuāla. Pat nelielas nianses, piemēram, smidzinājuma laiks vai izmantotā produkta kombinācija, var mainīt gala rezultātu. Lauksaimnieki lieliska zina, cik svarīgi ir sabalansēt izdevumus un ieguvumus. Šādi izmēģinājumi palīdz labāk saprast, kur ir īstā robeža starp “pietiekami” un “par daudz”, un kā izvēlēties to, kas konkrētajā gadā sniedz labāko rezultātu.
Nozare mācās kopā
“Linas Agro” izmēģinājumi ļauj pārbaudīt teoriju praksē - reālos Latvijas apstākļos, attiecīgajam reģionam raksturīgā augsnē, ne tikai laboratorijā. Un tie nav tikai teorētiski dati - tie ir praktiski secinājumi, kas palīdz gan mums, gan zemniekiem saprast, kurp virzās lauksaimniecība un kas strādā vislabāk. Jo, lai gan sezona ir atšķirīga, viena patiesība nemainās - raža sākas pārdomātiem lēmumiem.
