Ja pilsētas mērķis ir sekmēt pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti un radīt vidi, kur cilvēki vēlas dzīvot, nepieciešams būtiski pilnveidot sadarbību starp Rīgas domes struktūrvienībām, iedzīvotāju kopienām, uzņēmējiem un attīstītājiem.

Šobrīd nereti veidojas situācijas, kur attīstītāji pēc pašvaldības prasībām izbūvē infrastruktūru, iegulda ievērojamus līdzekļus, bet reāls ieguvums iedzīvotājiem neseko gadiem ilgi. Tas nav stāsts tikai par vienu pieturvietu – tas ir jautājums par to, cik koordinēti, saimnieciski un uz rezultātu vērsti tiek plānota Rīgas attīstība kopumā. Esmu pārliecināts, ka sadarbības efektivitāti iespējams pilnveidot.

Rīga ir viena no Eiropas Savienības misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt privātā autotransporta dominanci pilsētvidē un veicināt ilgtspējīgu mobilitāti. Tas nozīmē, ka kvalitatīvs, pieejams un savlaicīgi attīstīts sabiedriskais transports nav tikai ērtības jautājums, bet būtiska pilsētas attīstības prioritāte.Līdztekus arī iedzīvotājiem mobilitātes iespējas kļūst arvien svarīgākas. Izvēloties mājokli jaunajā projektā, līdzās dzīvokļa cenai un energoefektivitātei cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš apkārtnes infrastruktūrai, sabiedriskā transporta pieejamībai, kā arī izglītības, veselības aprūpes un citu ikdienā nepieciešamo pakalpojumu sasniedzamībai. 

“YIT LATVIJA” novērojumi un nozares tirgus tendences rāda, ka mobilitātes iespējas, izglītības iestāžu, veselības aprūpes un ikdienas pakalpojumu sasniedzamība ir starp būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku izvēli par labu konkrētai dzīvesvietai. Tomēr praksē šo mērķu sasniegšanu kavē nepietiekama koordinācija starp dažādām pilsētas institūcijām. 

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Dreiliņu apkaime, kur pēdējos gados attīstīti vairāki lieli dzīvojamo māju projekti, tostarp YIT attīstītais “Kaivas kvartāls”. Šajās teritorijās izbūvēti un apdzīvoti simtiem dzīvokļu, taču sabiedriskā transporta pieejamība joprojām nav attīstīta atbilstoši apkaimes izaugsmei. Situāciju īpaši raksturo piemērs ar sabiedriskā transporta pieturvietām Kaivas ielas apkārtnē. Pēc pašvaldības prasībām YIT pie projekta “Kaivas kvartāls” izbūvēja sabiedriskā transporta pieturvietu, investējot aptuveni 85 tūkstošus eiro. Pieturvieta tika izbūvēta pirms vairākiem gadiem, taču sabiedriskais transports tajā joprojām nekursē. Savukārt tajā pašā apkaimē jau teju desmit gadus stāv vēl viena neizmantota pieturvieta pie projekta “Jaunbiķeri”, kas palika bez transporta pēc mikroautobusu satiksmes reorganizācijas. 

Dreiliņos šobrīd redzam situāciju, kur privāto attīstītāju izbūvētās pieturvietas gadiem stāv neizmantotas un bez sabiedriskā transporta maršrutiem, kamēr pašvaldība plāno būvēt pati savu jaunu pieturvietu Dreiliņos, Biķernieku un Kaivas ielas krustojumā. Noskaidrots, ka tās projektēšana vēl pat nav sākta un finansējums tai nav piešķirts. Tas rada pamatotus jautājumus par to, cik jēgpilni tiek plānota infrastruktūras attīstība pilsētā – attīstītājiem tiek prasīts izbūvēt pieturvietas, kas gadiem netiek izmantotas, kamēr paralēli tiek plānota jau trešās pieturvietas izbūve tajā pašā apkaimē.

Mūsdienīga pilsētvide nevar balstīties tikai uz privāto autotransportu, īpaši apkaimēs, kurās notiek strauja dzīvojamo un komercobjektu attīstība. Iedzīvotājiem ir svarīgi, kā viņi ikdienā nokļūs darbā, kā bērni dosies uz skolu un cik ērti būs pieejami ikdienā nepieciešamie pakalpojumi. Sabiedriskais transports ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai un videi draudzīgai pilsētvides attīstībai.