Valsts pārvaldē jau šobrīd ir strukturāls IT speciālistu trūkums. Atalgojums publiskajā sektorā bieži nav konkurētspējīgs ar privāto sektoru vai ārvalstu darba tirgu. IT speciālists Latvijā var strādāt starptautiskā uzņēmumā attālināti, saņemot būtiski augstāku atalgojumu un uzņemoties mazāku personisko juridisko risku. Ja kriminālatbildības risks par nejaušām tehniskām nepilnībām publiskajā sektorā kļūtu par praksi, valsts pārvaldes konkurētspēja IT darba tirgū būtiski samazinātos.

Publiskā sektora realitāte

Valsts iestāžu IT uzturētāji strādā ar:

• novecojušām sistēmām,
• ierobežotiem budžetiem,
• sarežģītu normatīvo regulējumu,
• iepirkumu procedūru ierobežojumiem, kur pirms projekta uzsākšanas netiek nopietni izanalizēti projekta sekmīgai realizācijai nepieciešamie resursi.

Drošības līmeni lielā mērā nosaka organizatoriski un budžeta lēmumi. Tehniskais speciālists nav tas, kurš nosaka finansējuma apmēru vai infrastruktūras modernizācijas tempu. Ja atbildība tiek personalizēta bez konstatēta ļaunprātīga nodoma vai sodāmas neuzmanības, tiek radīta nesamērīga atbildības nobīde.

Darba tirgus sekas

Ja IT darbiniekam jāizvēlas starp:

1. darbu valsts iestādē ar zemāku atalgojumu un potenciālu kriminālatbildības risku;
2. darbu starptautiskā uzņēmumā ar konkurētspējīgu algu un skaidru profesionālās atbildības regulējumu;izvēle būs racionāla un prognozējama.

Rezultātā valsts pārvalde saskarsies ar:

• neaizpildītām IT štata vietām,
• pieaugošu ārpakalpojumu atkarību,
• zināšanu zudumu iestāžu iekšienē,
• drošības risku pieaugumu.
• Latvijas situāciju papildus sarežģī birokrātiskais process un fakts, ka lielākā daļa no projekta realizēšanas laika tiek veltīti normatīvo aktu saskaņošanai, savukārt praktiskajam IT speciālistu darbam laika nepietiek.

Tāpat neizvērtējot atbildīgo iestāžu kapacitāti pirms jaunu funkciju uzdošanas šis institūcijas saskaras ar esošo resursu pārslodzi, un kompetences trūkumu, ja netiek piešķirti un meklēti papildus resursi, kas pamatoti ar atbilstošu IT projekta īstenošanai nepieciešamo vajadzību izvērtējumu nozīmīgu pārresoru projektu īstenošanai. Resursu atrašanu šādiem pārresoru projektiem apgrūtina arī jau minētais tehniskā personāla kriminālatbildības risks, kas radīs IT speciālistu trūkumu valsts pārvaldē.Tas nav teorētisks risks. IT darbaspēks Latvijā ir ierobežots resurss. Mazā valstī profesionālās kapacitātes zaudējums ātri kļūst sistēmisks.

Ietekme uz valsts drošību un pakalpojumu kvalitāti

Digitālā pārvalde balstās uz kvalificētiem iekšējiem speciālistiem, kuri pārzina sistēmas un spēj operatīvi reaģēt incidentu gadījumā. Ja šie cilvēki aizplūst, palielinās atkarība no ārējiem piegādātājiem un lēnāka reakcija krīzes situācijās.Kiberdrošības stiprināšana nav ilgtspējīga, ja vienlaikus šī profesija publiskajā sektorā tiek pakļauta nesamērīgam un neatbilstošam juridiskam riskam.

Asociācijas pozīcija

IKT nodarbināto atbalsta asociācija uzsver:

• profesionālais risks nedrīkst tikt automātiski kvalificētas kā krimināltiesiska atbildība;
• publiskajam sektoram ir nepieciešama atbilstoša un prognozējama krimināltiesību normu interpretācija un piemērošana, lai saglabātu un piesaistītu kvalificētus IT speciālistus;
• nepieciešama publiska diskusija par IKT nozarē strādājošo jaunu amatu klasifikācija (piem., MI inženieris), kas atbilstu mūsdienu prasībām;
• nepieciešama birokrātiskā sloga mazināšana IT projektu iniciatīvu veidošanai, lai atvēlētu ilgāku laiku tehnoloģisko risinājumu izstrādei un testēšanai, nepaļaujoties tikai uz atsevišķu IT speciālistu prasmēm īsā laika nogrieznī, tā vietā laikus plānojot pārresoru IT projektu īstenošanu, atbilstoši stiprinot IT kapacitāti, kas veidota, izvērtējot esošos resursus un tos, kas nepieciešami jaunas funkcijas īstenošanai.

Valsts pārvaldei jau šobrīd ir grūti aizpildīt IT štata vietas. Ja profesionālajam riskam pievienojas arī kriminālatbildības nenoteiktība, jautājums nav par vienu lietu – jautājums ir par to, vai valsts spēs nodrošināt savu digitālo infrastruktūru ilgtermiņā.