Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

Bitcoin ienesīgums 2025. gada pirmajā pusgadā pārspēja lielāko daļu tradicionālo aktīvu. Neskatoties uz to, ka BTC gada sākumā piedzīvoja spēcīgu cenas korekciju, kas sekoja 2024. gada cenas rekorda sasniegšanai ASV pēcvēlēšanu gaisotnē, Bitcoin pusgadu noslēdza kā viens no vislabāk pelnošajiem lielajiem kapitāla aktīviem. 

Šogad negaidīti strauju pieaugumu piedzīvoja zelts, uzrādot +24 % ienesīgumu, kas tādejādi pārspēja pat Bitcoin (+13 %). Savukārt lielākā daļa galveno akciju indeksu atpalika, uzrādot negatīvu vai viencipara ienesīgumu. Bitcoin relatīvais spēks un labie ienesīguma rezultāti ļoti mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nostiprinājuši BTC vietu pasaules aktīvu hierarhijā.

Bitcoin tirgus vērtība lielāko daļu pusgada saglabājās virs 2 triljoniem dolāru, padarot Bitcoin par sesto vērtīgāko aktīvu pasaulē — aiz Amazon un apsteidzot tādus uzņēmumus kā Google, Meta un pat sudrabu. Cena virs 100 000 ASV dolāru sliekšņa piešķīra gan simbolisku, gan strukturālu nozīmi šī aktīva statusam kā nobriedušai aktīvu klasei. Bitcoin korelācija ar tradicionālajiem tirgiem arī 2025. gadā ir bijusi uzmanības centrā, īpaši makroekonomiskās spriedzes laikā. Piemēram, aprīļa sākumā muitas tarifu šoks izraisīja strauju Bitcoin korelācijas pieaugumu ar S&P 500, tirgiem pārejot uz riska samazināšanas režīmu. Savukārt, situācijai nostabilizējoties, Bitcoin atkal sāka uzrādīt patstāvīgu tirgus virzību, nesekojot vispārējām tirgus tendencēm, tostarp tā vērtība mēdza pieaugt dienās, kad akciju un izejvielu vērtība turpināja samazināties.

Ilgākā laika griezumā Bitcoin korelācija ar akcijām un zeltu ir palikusi salīdzinoši zema, apliecinot, ka īstermiņā makroekonomisku šoku periodos var notikt pieskaņošanās citu aktīvu cenai, tomēr ilgtermiņā Bitcoin ir nosliece uz patstāvīgu tirgus identitāti. Šāda uzvedība izceļ Bitcoin attīstību kā atsevišķu makro aktīvu: jutīgu pret likviditātes un svārstību cikliem, tomēr strukturāli atšķirīgu no akcijām un tradicionāliem drošības aktīviem.

Bitcoin apsteidz reālo ekonomiku par aptuveni 8–12 mēnešiem

Bitcoin cenas dinamika ir visai cieši saistīta ar globālo makroekonomisko uzņēmējdarbības ciklu, un BTC var pat izmantot kā indikatoru nākotnes ekonomiskajam noskaņojumam. Analizējot datus kopš 2012. gada, varam novērot korelāciju, ka Bitcoin apsteidz reālo ekonomiku par aptuveni 8–12 mēnešiem. Salīdzināšanai tiek izmantoti divi indeksi: Pasaules ražošanas cikla indekss (makro indikators, kas atspoguļo reālās ekonomikas veselību) un Bitcoin cenas Z-rādītājs (mēra, cik stipri Bitcoin cenas izmaiņas gada griezumā atkāpjas no 12 mēnešu vidējā). Iespējamais skaidrojums: Bitcoin kā viens no jutīgākajiem “beta aktīviem” pret globālo likviditāti atspoguļo agrīnās pārmaiņas likviditātē un investoru riska apetītē. Pēc tam tirgos veidojas konsenss par nākotnes politiku, kas pakāpeniski sāk ietekmēt plašāku finanšu aktīvu loku — akcijas, obligācijas, kredītus. Finanšu apstākļi sāk būtiski mainīties — virzoties uz ekonomikas stimulēšanu vai ierobežošanu. Pēc vairāku ceturkšņu aiztures šīs pārmaiņas ietekmē uzņēmumu finansēšanas izmaksas, pasūtījumu apjomus un ražošanas motivāciju.

Balstoties uz augstāk aprakstīto modeli, pašlaik atrodamies klasiskā “nesakritības fāzē” (“Mismatch phase”), kur vadošais indikators ir sasniedzis zemāko punktu un sāk atgūties, kamēr atpaliekošais  indikators vēl tikai meklē zemāko punktu. Vadošais indikators (BTC Z-rādītājs) cikla zemāko punktu sasniedza 2025. gada februārī un pēc tam sāka atgūties. Tas liecina, ka kapitāla tirgos sliktākais ir garām: likviditāte atjaunojas un riska apetīte atgriežas.

Atpaliekošais indikators (globālais PMI) pirmo pusgadu saglabājās negatīvā kontrakcijas teritorijā. Tas pilnībā saskan ar modeļa prognozi — atspoguļo vāju BTC impulsu, kas sākās pirms 12 mēnešiem, 2024. gada vidū. PMI joprojām uzturas zemākajā zonā un neuzrāda pārliecinošas atveseļošanās pazīmes.

Tādējādi atrodamies globālās ekonomikas cikla zemākajā punktā. Izmantojot vadošā indikatora ietekmi, varam secināt, ka ekonomikas dibens turpināsies līdz 2025. gada beigām vai 2026. gada pirmajam ceturksnim, pēc kura varētu sākties daudzceturkšņu augšupejošs atveseļošanās cikls.

Nākamo 6–9 mēnešu laikā PMI dati, iespējams, joprojām būs vāji — var pat pasliktināties — taču tas būs pašreizējās lejupslīdes pēdējais kritums.

Šī “nesakritības fāze” bieži vien ir labākais brīdis stratēģiskai pozicionēšanai. Vadošais indikators sāk atgūties, bet ekonomisko datu vājums sniedz investoriem iespēju iegādāties kvalitatīvus aktīvus par salīdzinoši zemām izmaksām.

Modelis rāda, ka tuvākais gads būs svarīgs posms pārejai no aizsardzības uz uzbrukuma stratēģiju. Lai gan līdz gada beigām var būt svārstības, līdz ar gaidāmo ekonomisko atveseļošanos 2026. gadā aktīvi, kas pozitīvi korelē ar ekonomikas ciklu (cikliskās akcijas, izejvielas, Bitcoin u.c.), var uzrādīt labāku sniegumu. Vēsturiski Bitcoin ir uzrādījis labu ienesīgumu, kad ražošanas cikls atrodas ekspansijas fāzē — bieži vien cikla vidus vai vēlīnās stadijās, pat buļļu tirgus beigās.