Kāpēc esam nonākuši situācijā, kad nozarē trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi uzņemties lielāku atbildību, un, vai labs pedagogs var kļūt arī par labu skolas direktoru? 

Līderu trūkums nozīmē lēnākas pārmaiņas un inovācijas

Šī brīža situācija ar līderu trūkumu izglītībā ir rezultāts vairāk faktoru kopumam. Pirmkārt, tā ir palieka no padomju laika, kad personīga līderība tika mērķtiecīgi bremzēta. Otrkārt, tas ir sistemātiska atbalsta trūkums skolu vadītājiem – daudzi šajā amatā jūtas vientuļi, bez atbalsta iespējām. Treškārt, tā ir ilgstoša nozares politikas ietekme, kur kontrole prevalē pār atbalstu, piemēram, pašvaldību izglītības pārvaldes darbojas kā kontroles mehānisms, nevis sadarbības partneris. Līderu trūkums izglītībā nenozīmē tikai neaizpildītas skolu direktoru vakances. Tas nozīmē arī lēnākas pārmaiņas un inovācijas. Mūsdienīga izglītība veidojas tur, kur ir cilvēki, kuri uzņemas atbildību un nebaidās riskēt; cilvēki, kuri saredz iespējas tur, kur citi - iemeslu čīkstēšanai. 

Biznesa līderis - skolas līderim

Labā ziņa – līderību var attīstīt, un nekas vēl nav nokavēts. To var panākt ar dažādiem risinājumiem. Neatkarīgās izglītības biedrības izveidotā skolu direktoru atbalsta programma “Biznesa līderis - skolas līderim” ir viens no piemēriem. Tas ir risinājums, kas ļauj nodrošināt pieredzes apmaiņu starp uzņēmējiem, biznesa treneriem un izglītības iestāžu vadītājiem, pilnveidojot direktoru līderību, pārmaiņu vadības prasmes un veicinātu direktoru pašizaugsmi. Turklāt šajā programmā lielisku sadarbību ir izrādījušas vairākas nevalstiskas un privātas organizācijas, saliedējoties kopīgam mērķim.

Pamanīt līderus savā komandā 

Līderus var pamanīt arī esošajā komandā. Piemēram, skola “Patnis” aug un regulāri ir nepieciešami jauni vadītāji, tāpēc cenšos vērot komandu ikdienas darbos, lai pamanītu līdera dotības. Vēroju, kā cilvēki organizē projektus, kā komunicē ar citiem, vai ievēro termiņus, spēj palūgt padomu, kad tas nepieciešams, un sniegt atgriezenisko saiti? Šīs ir tikai dažas no lietām, kas svarīgas līderim izglītībā. Tā ir virkne sīkumu, kas veido līdera personību. Un, kas nav mazsvarīgi, līderis izglītībā nebaidās kļūdīties un spēj uzņemties atbildību, ja kaut kas neizdodas. 

No skolotāja par direktoru 

Vai labs skolotājs var kļūt par direktoru, ja viņam piemīt minētās īpašības? Jā, pie nosacījuma, ka pedagogam ir atbalsts un iespēja mērķtiecīgi gatavoties vadītāja amatam, jo tas paredz ļoti plašas funkcijas. Vai varam līderību atraisīt ar formāliem paņēmieniem? Iespējams, ka viena no prasībām, ko varam piemērot pedagogiem, ir maģistra grāds. Jo augstāk kāpj pa izglītības pakāpieniem, jo vairāk pilnveidojas personība. Daudzi direktori ikdienā “dzēš ugunsgrēkus”, kas liedz viņiem darīt savu galveno – vadīšanas - darbu. Direktoram mūsdienās jāspēj vadīt pārmaiņas, jāpārzina visas izglītības iestādes darbības nianses, vienlaikus spējot deleģēt darbus u.tml. Ir svarīgi atcerēties, ka skolas direktors nestrādā viens pats, viņam ir komanda. 

Direktoru rotācija kā risinājums

Vēl viens no risinājumiem, kā sekmēt spēcīgu līderību izglītībā, ir skolas direktoru rotācija. Biznesa vidē ir pieņemts, ka vadītājs strādā vienā pozīcijā ne vairāk kā septiņus, astoņus gadus – tas nenozīmē, ka pēc tam jāmaina uzņēmums, bet ieteicams izmēģināt spēkus citā amatā, ja organizācijas struktūra to atļauj. Skolā tas īsti nav iespējams, tāpēc rotācija ir labs risinājums. Tā ir iespēja mainīt vidi pirms izdegšanas un radīt augsni jaunām iniciatīvam, jo reti kurš var būt iniciatīvas bagāts visu laiku, strādājot vienā vidē. 

Vide, kurā var attīstīties līderība 

Domājot par līderiem izglītībā, ir jāspēj atbildēt arī uz jautājumu par to, kādu vidi mēs radām, lai līderība vispār varētu attīstīties. Ja vēlamies spēcīgus skolu vadītājus, jāveido sistēma, kas atbalsta, iedrošina un dod iespēju augt – gan caur mentoringu, gan pieredzes apmaiņu, gan drosmi uzticēties cilvēkiem. Izglītības eksperti nereti atgriežas pie jautājuma par ideālo atbalsta platformu skolu direktoriem. Šim nolūkam ir izveidots arī Direktoru klubs. Līderība neveidojas tukšā vietā, bet praksē, atbildībā un iespējā mēģināt. Jo vairāk spēsim pāriet no kontroles uz sadarbību, no piesardzības uz attīstību, jo vairāk cilvēku būs gatavi spert soli uz priekšu un uzņemties vadību. Un tieši šie cilvēki noteiks, cik strauji un kvalitatīvi attīstīsies Latvijas izglītība nākotnē.

Galvenā līdera pazīme ir spēja uzņemties atbildību, neatkarīgi no tā, kādā amatā viņš atrodas. Spēja darboties un sasniegt mērķus, negaidot norādījumus “no augšas”. Mūsu sabiedriskajā telpā nereti valda noskaņojums: dodiet vairāk mācību līdzekļu, nodrošiniet to un to, sakārtojiet atbalsta sistēmu utt. Kur tad paliek katra paša atbildība? Par ko esmu uzņēmies atbildību? Ja strādāju skolā un man trūkst mācību līdzekļu, tad radu tos pats. Ikviens skolotājs, klases audzinātājs ir savas grupas/klases vadītājs, tātad līderis, kuram vajadzētu piemist spējai pieņemt lēmumus arī autonomi.