Pēc pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai Latvijas nauda ir eiro. Mēs neesam Eiropas Centrālās bankas (ECB) filiāle vai nodaļa, tieši otrādi – visi būtiskākie eirozonas monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti ECB Padomes sanāksmēs, kurās vienlīdzīgi piedalās visu eirozonas valstu centrālo banku prezidenti. Latvijai ir tieši tāda pati balss, tāds pats svars lēmumu pieņemšanā kā Vācijai, Francijai, Igaunijai u.c. kolēģiem citās eirozonas valstīs. Tēlaini mūs varētu salīdzināt ar akcionāriem – ECB kā institūcija pilda savu akcionāru – eirozonas valstu – uzdevumus.

Latvijas Bankas funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos, tostarp Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu gatavošanā un pieņemšanā.

Tas, pirmkārt, skar monetārās politikas lēmumu pieņemšanu, ar līdztiesīgu balsi piedaloties Eirosistēmas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veicot tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Latvijas Bankas eksperti ir iesaistījušies ECB komiteju darbā, kā arī aktīvi līdzdarbojas dažādās darba grupās.

Tāpat kā ar latu, arī pēc eiro ieviešanas centrālā banka Latvijā pilda uzdevumus, kas ir noteikti likumā Par Latvijas Banku un nozīmīgi tautsaimniecības un tās asinsrites – finanšu sistēmas – funkcionēšanai. Proti, Latvijas Banka turpina nodrošināt skaidras naudas laišanu apgrozībā, pasūta, uzglabā un izsniedz bankām banknotes un monētas, skaidras naudas aprites ciklā nodrošina nolietotās naudas aizstāšanu ar kvalitatīvu, rūpējas par eiro banknošu un monētu drošību, dizainu un ražošanu, kā arī Latvijas Banka pati nodrošina skaidras naudas uzglabāšanas un pārvadājumu drošību.

Atbildības līmenis pēc eiro ieviešanas ir pieaudzis. Latvijas Banka darbojas kā skaidrās naudas loģistikas reģionālais centrs Baltijā, sniedzot ar skaidras naudas nodrošināšanu saistītus pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām. 2017. gadā nacionālajā bankā apstrādāti aptuveni 140 milj. banknošu un 40 milj. monētu.

Latvijas Banka arī uztur un attīsta maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā. Maksājumu apjoms Latvijas Bankas uzturētājās maksājumu sistēmās pieaug. Pilnveidojot un modernizējot starpbanku maksājumu infrastruktūru un vienlaikus atbalstot uzņēmējdarbības iespējas finanšu nozarē, Latvijas Banka kā pirmā eirozonā ieviesa inovatīvus zibmaksājumus – starpbanku maksājumus, kas tiek īstenoti pāris sekunžu laikā gan brīvienās, gan svētku dienās, gan naktīs. 2018. gada rudens beigās šādi zibenīgi starpbanku pārskaitījumi būs pieejami vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu.

Latvijas Bankas kopējais aktīvu apjoms 2017. gada nogalē bija 17.5 miljardi eiro. 2018. gada augustā šis rādītājs pārsniedza 18 miljardus eiro. Latvijas Bankas pārvaldītie finanšu, gan valūtās, gan zeltā, ieguldījumi ir vairāk nekā 5.7 miljardus eiro lieli.

Latvijas Banka uztur Kredītu reģistru, nodrošinot drošu attiecīgo datu pieejamību kreditētājiem un pašiem aizņēmējiem. Banka turpina īstenot arī citas būtiskas funkcijas, pārstāv Latviju starptautiskās institūcijās, konsultē valdību ekonomiskās attīstības jautājumos, u.c.