Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

Projektu pozitīvi vērtē arī Latgales lielāko pašvaldību vadītāji. Pēc viņu domām, mazināsies vides piesārņojums un troksnis, Rīgā no Latgales varēs nokļūt ātrāk, braucot komfortablākos vilcienos. Turklāt Latgales reģionā strādā aptuveni 38% no visiem Latvijas dzelzceļa koncerna darbiniekiem. Bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis ir norādījis, ka projekta īstenošanas gaitā ļoti ievērojama summa – vairāk nekā 300 miljoni EUR – tiks investēti tieši Latgales reģionā. Tas nozīmē, ka būs gan pasūtījumi uzņēmējiem, gan darbs un lielākas algas daudziem reģiona iedzīvotājiem. Neraugoties uz to, projekta iecere ir izraisījusi diskusiju par tā lietderību gan ekspertu, gan politiķu vidū. Pret tā īstenošanu jau priekšvēlēšanu diskusijās iestājās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Jaunās Vienotības politiķi.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kuras izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī importē produkciju no ES. Vienlaikus kravu apjomi no galvenā partnera – Krievijas – samazinās, jo tā veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Iespējas palielināt dzelzceļa pārvadājumu apjomus un uzlabot konkurētspēju būtiski arī ietekmē augstie kravu pārvadājumu tarifi, kas pašreiz ir vieni no augstākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Infrastruktūras maksa Lietuvā ir divreiz zemāka nekā Latvijā. Latvijas dzelzceļa (LDZ) tarifs 2007. gadā bija 7,8 eiro/km, bet pašlaik tas ir izaudzis līdz 11,08 eiro/km. Augstā infrastruktūras maksa samazina partneru motivāciju izvēlēties Latviju kā sadarbības partneri kravu pārvadājumos. Tāpēc nozares eksperti ceļ trauksmi par to, vai projekta izmaksas nepaaugstinās kravu pārvadājumu tarifus vēl vairāk.

Jaunievēlētais Saeimas deputāts no JKP un transporta nozares eksperts, tagad jau arī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka projekts jāīsteno mazākā apjomā, izbūvējot tikai Rīgas – Daugavpils virzienu līdz robežai vai arī to pilnīgi atceļot. Projekts ir iesniegts jaunai izvērtēšanai, lai noskaidrotu tā lietderību un ietekmi uz valsts budžetu, kā arī tautsaimniecību kopumā.

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka ES fondu nauda projektam tika iedalīta galvenokārt CO2 izmešu samazināšanai. Atsakoties no projekta īstenošanas, pastāv bažas, ka piešķirto ES finansējumu varētu zaudēt vispār, jo grūti būs sameklēt alternatīvus projektus, kuru īstenošana palīdzētu panākt galveno mērķi – CO2 emisijas samazināšanu.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.