Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā. 

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Latvijai ir spēcīgākas tirdzniecības saites Baltijas ietvaros, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, kas šobrīd ir acīmredzama priekšrocība. Vairākus gadus Baltijas valstīm labumu nesuši labvēlīgie apstākļi tuvākajā reģionā – Ziemeļvalstīs un Polijā. Šobrīd, lai arī kopumā tā joprojām ir, aina ir neviendabīgāka, jo krasi piebremzējusies Zviedrijas izaugsme, recesijā ir mājokļu celtniecība, kas daudz importē no Latvijas. Arī Brexit ir acīmredzams un bieži pieminēts negatīvs apstāklis, kā arī nenoteiktības avots.

Eksporta struktūra mainās

Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, ka turpinās straujas ekonomikas strukturālās pārvērtības. Attīstība ir labvēlīga nozarēs, kas būs galvenās eksporta attīstības virzītājas nākotnē. Gan intelektuālo pakalpojumu (pirmkārt, biznesa un IT), gan metālapstrādes un mašīnbūves pieauguma temps šogad ir mērāms ar divciparu skaitļiem, elektrisko iekārtu ražošana pirmajā pusgadā auga par 25,1%. Šīs nozares līdz ar to izvirzās par pakalpojumu un preču eksporta līderiem, ekonomikai kopumā kļūstot dinamiskākai.

Izaugsmes tempi reģionos – krasi atšķirīgi

Rīga un tās tuvākā apkārtne šobrīd, pateicoties intelektuālo pakalpojumu eksportam, mājokļu tirgum, izdevīgai apstrādes rūpniecības struktūrai, aug un augs strauji. Kurzemes ekonomiku virzīs rūpniecības investīciju pieaugums. Zemgales rietumu rajoniem palīdzēs labā raža un Rīgas darba tirgus tuvums. Savukārt Vidzemē vairāk būs izjūtams atslābums meža nozarē, bet Latgali riskam pakļauj tranzīta plūsmu svārstības.

Par spīti lēnākai izaugsmei, bezdarba samazināšanās ir notikusi saskaņā ar optimistisko scenāriju. Taču reģistrētā bezdarba līmenis divos reģionos, kur tas jau ir viszemākais – Lielrīgā un Zemgalē – atdūries pret «stikla grīdu», tas augustā bija tikai par 0,1 procentpunktu zemāks nekā pirms gada, attiecīgi 4,1% un 5,5%. Problēmas atsevišķās eksporta nozarēs var radīt nelielu un lokālu bezdarba pieaugumu, bet papildus pieprasījums pēc darbiniekiem citviet var tikt apmierināts ar iekšējo migrāciju vai imigrāciju. Mērenāka izaugsme Latvijā vienlaikus ar izejvielu cenu noplakšanu padarīs mērenāku arī inflāciju. Bremzēsies algu pieaugums, bet arī tas notiks pakāpeniski. Lielākā daļa uzņēmumu un iedzīvotāju izaugsmes bremzēšanos ikdienā nesajutīs.

Iekšējais tirgus sildīs ekonomiku

Ir cerība, ka pretēji globālam vēsumam šogad un nākamgad Latvijas ekonomiku sildīs iekšējais tirgus. Tik lieli kā šobrīd vēl nekad iepriekš nav bijuši ne Latvijas ģimeņu, ne uzņēmumu uzkrājumi. Sagaidāms, ka šī gada nogale un nākamais gads Latvijas ģimenēm būs labs laiks – algas augs, kaut arī lēnāk nekā līdz šim, visdrīzāk turpināsies arī mērens darbavietu skaita kāpums, liecina Luminor prognozes. Pakāpeniski tempu palielinājusi arī mājsaimniecību kreditēšana, kuras pieaugums atsākās pērnajā decembrī, un patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks. Ekonomikas izaugsme veicinās arī demogrāfisko tendenču izmaiņas – augot darbavietu skaitam un algām, pozitīva migrācijas bilance ir tikai laika jautājums.