Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāji vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem, kad cilvēki visbiežāk uzsāk darba attiecības, 2014. gadā bija 134 tūkstoši, bet šogad tikai nepilni 88 tūkstoši, kas ir samazinājums par 35 % 10 gadu laikā. Tas nozīmē, ka konkurence uz darba rokām strauji palielinās. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2024. gada 2. ceturksnī no gandrīz 25 tūkstošiem reģistrētajām brīvajām darba vakancēm 11 % bija tirdzniecības nozarē, tāpēc darba sludinājumi pie tirdzniecības vietām nav retums.

Jau esam pieraduši pārtikas veikalos izmantot preču skenerus un pašapkalpošanās kases, taču, tehnoloģijām attīstoties, klāt nāks arvien jauni risinājumi, kas ļaus vēl vairāk racionalizēt operācijas, uzlabot klientu pieredzi un veicināt izaugsmi. Minēšu dažus risinājumu piemērus, kas jau ir izplatīti citviet pasaulē un tuvākajā laikā varētu tikt ieviestas arī lielākajos Latvijas veikalos.

Nozīmīgs solis mazumtirdzniecības tehnoloģijās ir elektroniskie cenu displeji, piedāvājot videi draudzīgāku alternatīvu tradicionālajām papīra zīmēm. Digitālajos displejos reāllaikā un tikai ar dažiem klikšķiem var atjaunināt cenas tūkstošiem produktu. Šī tehnoloģija ir īpaši noderīga aktīvākajos iepirkšanās laikos vai sezonās, ļaujot zibenīgi pielāgot cenas un akcijas, lai maksimāli palielinātu pārdošanas apjomus un peļņu. Elektroniskās cenu zīmes būtiski samazina vajadzību pēc fiziska darba spēka, atbrīvojot personālu klientu apkalpošanai un citiem svarīgiem uzdevumiem. Pētījumi liecina, ka ieviešot elektroniskās cenu zīmes, darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar cenu atjaunināšanu, samazinās līdz pat 30 %, bet cenu precizitāte pieaug līdz pat 20 %. Tas ne tikai paaugstina operacionālo efektivitāti, bet arī uzlabo klientu pieredzi un veicina uzticību.

Vēl viens ļoti vērtīgs risinājums ir gudrie plaukti, kas nodrošina reāllaika datus par produktu pieejamību plauktos. Tie ir aprīkoti ar sensoriem un digitālajām zīmēm, kas reizi 30 minūtēs skenē preces, un nosūta ziņu, ja plauktu ir nepieciešams papildināt. Tas ļauj operatīvi reaģēt, ja plaukts ir tukšs un izvairīties no situācijām, kad prece nav pieejama. Ieviešot digitālos plauktus, var samazināt zaudētos pārdošanas apjomus un klientu neapmierinātību, ja prece nav pieejama. Tehnoloģija nodrošina arī analītiskus datus, lai prognozētu pieprasījumu un efektīvāk pārvaldītu krājumus. Analizējot vēsturiskos pārdošanas datus un tendences, mazumtirgotājs var prognozēt, kuri produkti būs ļoti pieprasīti. Tas ne tikai uzlabo pārdošanas rezultātus līdz pat 15 %, bet pārtikas veikalos būtiski samazina atkritumu apjomu.

Lai labāk plānotu klientu plūsmu un noslodzi aktīvākajās stundās, ir pieejami dažādi apmeklētāju uzskaites risinājumi, kas izmanto infrasarkano staru tehnoloģijas, 3D klientu skaitīšanas kameras, WiFi analītiku u.c. Katram no tiem ir savas priekšrocības, bet šādi var noskaidrot, ko klients dara veikalā, kurp dodas un kurās zonās cik daudz laika pavada un izprast klientu kustības ceļu. Izmantojot kameras un sensorus visā veikalā, var iegūt plaša spektra datus tirdzniecības apjomu palielināšanai. Risinājums nepārtraukti uzrauga un apstrādā klientu uzvedību, plauktu stāvokli, sniedzot detalizētu analīzi par klientu pārvietošanos un iesaisti. Piemēram, tirgotāji var izsekot, kuras veikala zonas piesaista visvairāk apmeklētāju, cik ilgi klienti uzturas katrā nodaļā un ar kuriem produktiem viņi visvairāk mijiedarbojas. Šo informāciju var izmantot, lai uzlabotu veikalu izkārtojumu un pielāgotu mārketinga stratēģijas. Risinājums ļauj novērot tendences, kas var nebūt uzreiz acīmredzamas, piemēram, noteikt vēlamākos laikus plauktu papildināšanai vai akciju rīkošanai, un pieņemt datos balstītus lēmumus. Pētījumi liecina, ka risinājuma ieviešana palielina klientu uzturēšanās ilgumu veikalā, kā arī ceļ vidējo pirkuma vērtību. 

Šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus tirdzniecības vietas pasaulē jau pamazām ievieš, taču pie daudzām tehnoloģijām vēl tiek strādāts, jo darbaspēka trūkums un konkurences cīņa nav tikai Latvijas problēma. Ir skaidrs, ka mākslīgais intelekts nākotnē būs neatņemama sastāvdaļa mazumtirdzniecībā, kas ļaus ievākt datus, tos apkopos, sūtīs informāciju noliktavai, būs sasaistīts ar krājumu sistēmu. Saskaņā ar “Gartner” prognozēm, globālās investīcijas tehnoloģijās mazumtirdzniecības jomā no 197 miljardiem ASV dolāru 2022. gadā varētu izaugt līdz 263 miljardiem 2027. gadā, kas ir par trešdaļu vairāk piecu gadu laikā. Savukārt Statista aplēses liecina, ka mākslīgā intelekta risinājumi mazumtirdzniecībā no 6 miljardiem 2022. gadā pieaugs četras reizes līdz gandrīz 24 miljardiem 2027. gadā. Arī Latvijas mazumtirgotājiem būs jāinvestē tehnoloģijās.