Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls. 

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Galvenais iemesls šim straujajam kritumam bija būtiska konjuktūras maiņa galvenajos Latvijas eksporta tirgos. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2023. gada decembrī pret 2022. gada decembri preču kategorijā Koks un tā izstrādājumi, kokogles eksporta vērtība naudas izteiksmē bija samazinājusies par 20%. Eksportēto zāģmateriālu vērtība salīdzinājumā ar 2022. gadu pērn sarukusi par 43%, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Kas bija par iemeslu tik krasam kritumam? Kas notika mūsu galvenajos koksnes eksporta tirgos? 

Centrālās bankas – Eiropas Centrālā banka (ECB), Anglijas Centrālā banka, Zviedrijas Centrālā banka – 2022. gada otrajā pusē ar pilnu jaudu palaida inflācijas iegrožošanas politiku, neredzēti strauji kāpinot kredītu bāzes procentu likmes un tā būtiski “palielinot naudas cenu”. Rezultātā notika strauja Latvijas galveno meža nozares eksporta partneru – Lielbritānijas, Zviedrijas, Vācijas un Igaunijas – ekonomiku sabremzēšanās vai pat kritums. Tendenci padziļināja no monetārās politikas neatkarīgu faktoru ietekme, kuri bija radījuši krīzes situāciju Zviedrijas un Vācijas būvniecības nozarē, kas ir absolūti lielākā meža produkcijas patērētāja. Visās minētajās valstīs notika straujš būvniecības projektu sarukums, Rietumeiropas presei liekot runāt pat par lielāko Eiropas būvniecības krīzi pēdējās desmitgadēs. Kā zināms, bez kredītiem vai ar dārgiem kredītiem nekustamā īpašuma un būvniecības tirgus neattīstās. 

Saskaņā ar Lielbritānijas Būvniecības produktu asociācijas ievākto informāciju 2023. gadā pieprasījums būvniecībā privātmāju sektorā saruka par 25–35%, salīdzinot ar 2022. gadu, un 2024. gadā būvniecības apjomi saruks vēl par 4%. Savukārt Vācijas lielāko ekonomikas institūtu pēdējās prognozes rāda, ka Eiropas ekonomiskā motora – Vācijas – būvniecības nozare šogad samazināsies par 3,5% procentiem, bet visas ekonomikas izaugsmi paredz tikai 0,2% apmērā.

Tomēr, neskatoties uz Latvijas tradicionālajos eksporta tirgos un arī pašā Latvijā valdošo pesimistisko noskaņojumu, pērnā gada vasarā koksnes cenu kritums ir apstājies. Kā rāda latvianwood.lv dati, cenu izmaiņas kopš 2023. gada vasaras bijušas minimālas. Zāģbaļķu cena no 2023. gada jūlija līdz šī gada janvārim bijusi teju nemainīga (proti, 74,96 eiro kubikmetrā 2024. gada janvārī iepretim 75,3 eiro kubikmetrā aizvadītā gada jūlijā). Malkas cena kritusies par 2% (46,83 eiro kubikmetrā jūlijā iepretim 45,74 eiro kubikmetrā janvārī). Tikai papīrmalkas cena pieaugusi par procentu, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kad tās cena bija 56,61 eiro kubikmetrā. Izskatās, ka cenas ir sasniegušas puslīdz stabilu atskaites punktu, pēc kura vairs nekritīs. 

Tomēr būsim godīgi – šis līmenis nebūt nav vēsturiski zemākais, drīzāk to var dēvēt par mēreni augstu. 2020. gada janvārī (vēl pirms pasauli satricināja Covid-19 pandēmija) vidējā zāģbaļķu cena bija 57,13 eiro kubikmetrā, kas nozīmē, ka pēdējo četru gadu laikā cena ir kāpusi par 82%. Papīrmalkas vidējā cena tolaik bija 31,78 eiro kubikmetrā, tātad cena šajā laikposmā augusi par 79%. Savukārt malkas cena tolaik bija 25,14 eiro kubikmetrā, līdz ar to vidējā cena augusi par 31%. Paraugoties, piemēram, 10 gadus senā pagātnē, vēl skaidrāk iezīmējas: lai gan globālās ģeopolitiskās situācijas izraisītais pīķis ir aiz muguras, koksnes vērtība ir tikai augusi.

Samazinoties kopējai inflācijai, arī mežizstrādes izmaksu līmenim beidzot būtu jākrīt. Janvārī zemās gaisa temperatūras ietekmē elektroenerģijas cena pieauga par 31%, tomēr elektrības cena kopumā ir atgriezusies pirmskara līmenī. Hronisko darbaspēka trūkumu un no tā izrietošo salīdzinoši  augsto cenu mežizstrādes nozarē tas gan nekādi nerisina. 

Kas gaidāms tuvākajā nākotnē? Skaidrs, ka centrālo banku inflācijas iegrožošanas politika ir devusi rezultātu, lai gan tas noticis par ekonomikas stagnācijas vai pat krituma cenu. Gada inflācija eirozonā janvārī bija samazinājusies no divciparu skaitļiem 2022. gada nogalē līdz jau visnotaļ mēreniem 2,8%, kas tikai par 0,8 procenta punktiem pārsniedz ECB mērķa rādītāju – 2,0%. Anglijas Centrālā banka janvāra inflāciju tikmēr novērtējusi 4% apmērā, kas arī jau ir kaut cik samērīga. Rezultāts ir centrālo banku lēmumi par bāzes procentu likmju kāpuma apturēšanu – ECB šobrīd apstājusies pie 4,5%, Anglijas Centrālā banka – 5,25%, Zviedrijas Centrālā banka – 4%. 

Kad ir gaidāms kredītlikmju samazinājums, kas varētu kalpot par grūdienu Eiropas valstu ekonomiku pieaugumam, kā arī nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru atspirgšanai? Vairums ekspertu runā par šī gada vidu, kad inflācijai vismaz eirozonā vajadzētu būt “nomierinātai” tuvu ECB mērķim. Lielbritānijā situācija ir sarežģītāka,  tur inflācijas “nomierināšanos” un bāzes procentu likmju samazināšanos prognozē tikai 2025. gadā. Latvijas Bankas prognoze Latvijas kopējam ekonomikas pieaugumam 2024. gadā ir 2%, bet inflācija – 2% apmērā, kam būtu būtiski jāatsaucas arī uz mežizstrādes izmaksām. 

Vai koksnes cenas atkal augs līdz pērnā gada rekordlīmeņiem? Pārskatāmā nākotnē diezin vai. Taču jauns kritums visdrīzāk nav gaidāms. Un, domājot par nākotni, ir jāņem vērā fundamentāli faktori, kas ir ilgspēlējošāki nekā centrālo banku pretinflācijas politikas sekas. Piemēram, dzīvojamo platību trūkums mūsu ierastajās eksporta valstīs vai kokmateriāls kā CO2 piesaistošs materiāls ēku būvniecībā, kura izmantošana atbilst Eiropas klimata politikas mērķiem. 

Cerēt uz pasakainām koksnes cenu virsotnēm tuvāko gadu laikā visdrīzāk nozīmētu dzīvot fantāzijās. Kā zināms, ilūzijas nereti traucē rīkoties, tādējādi kaitējot realitātei. Vilcināšanās parūpēties par savu mežu, liekot likmes uz sapņiem par cenu pīķa atkārtošanos, nozīmē samazināt tā vērtību neatkarīgi no tirgus situācijas.