Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis
Mēs dzīvojam interesantā un
mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ
jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu
ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma
ietekmē mūsu iedomāto privātumu.
Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu
apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs
«ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu
sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.
Lielo datu laikmets
Arvien vairāk mēs iegūstam
elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot
vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu
asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru
mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru
mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka
gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri
piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu
izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures
sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji,
kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un
dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa
bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras
atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas
sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī
zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram,
meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus,
zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav
pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai
izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē.
Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk
minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie
nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot
noslēpt nespēsim.
Digitālās pēdas - risks
vai iespēja?
Nu jau vairs nevajadzētu
šaubīties, ka jebkura persona atstāj diezgan spilgtas pēdas ne tikai fiziskajā
pasaulē, bet, vēl jo vairāk, digitālajā pasaulē. Un, ja vairākus gadu desmitus
pasaules attīstītās valstis dzīvoja eiforijā par digitālās attīstības radītām
iespējām, tad pēdējā laikā ir iezīmējušies arī draudi, ko var radīt šie paši
instrumenti tādu lietotāju rokās, kuru mērķi nesaskan ar sabiedrībā pieņemtiem
standartiem.
Datu analīzes attīstība diemžēl
vienmēr sniedz gan ieguvumus, gan tikpat lielā mērā arī apdraudējumu. Un, virzot
uz priekšu vienu aspektu, ir jārēķinās arī ar nesaraujami saistītiem draudiem
vārda brīvībai, privātumam un pat iedzīvotāju dzīvībai un veselībai. Lai gan Eiropas
Savienība pasaules kartē izmisīgi cenšas balansēt starp dažādām brīvībām un to
ietekmi uz privātumu, tomēr izaicinājumi paliek arvien lielāki. Piemēram,
atsevišķas autoritatīvās valstis ir sapratušas datu vērtību un to izmantošanu
sabiedrības kontrolē un sabiedrības indivīdu rīcības prognozēšanā, kas,
viennozīmīgi, palīdz valstij īstenot sev būtiskos mērķus, piemēram, sabiedrības
drošības nodrošināšanā, bet tikpat lielā apmērā šāda datu apstrāde sniedz arī
iespējas kontrolēt vārda brīvības izpausmes un kritiku pret esošo varu.
Daudz lielāks risks
demokrātijai ir nevis valsts kontrole pār datiem, bet nekontrolēta datu
uzkrāšanās atsevišķu privāto spēlētāju rokās. Un to pierāda nesenais «Cabridge
Analytics» skandāls, kas parādīja, ka tikai sociālo tīklu lietotāju
uzvedības analīze (nospiestās Patīk pogas, veiktie komentāri, dusmīgo
sejiņu atspoguļošana), ļauj veiksmīgi izveidot tādu lietotāja profilu, kas ļauj
to necerēti veiksmīgi izmantot gan mārketinga, gan politiskiem nolūkiem. Ja par
mārketinga nolūku veiksmīgo īstenošanu sabiedrībai nojausma bija un
tirdzniecībā pircēju profilēšana ir jau guvusi atsaucību un pietiekami lielu finanšu
atdevi, tad daļai sabiedrības un pat valstu nepatīkams pārsteigums bija, ka
šādu lietotāju profilēšanu var visnotaļ veiksmīgi izmantot, lai vadītu sabiedrības
indivīdu domas un lēmums vajadzīgā virzienā. Piemēram, zinot tieši kuriem
sociālo tīklu lietotājiem ir naids pret imigrāciju, politiskām kustībām, pietiktu izveidot šausminošu video materiālu par imigrācijas postošajām sekām
un parādīt to nevis visiem lietotājiem, bet tikai tiem, kuri ir izteikti
naidīgi komentējuši vai atzīmējuši ar atbilstošām sejas izteiksmēm rakstus par
imigrāciju, kā arī nobeigumā nākt ar savu priekšlikumu šo atrisināt, ja par
to politisko spēku lietotājs nobalsos.
Un šī ir tikai viena no šķautnēm, kā apzināti var atrast mūsu vājās vietas, bet
tādus atskaites punktus katram lietotājam var izveidot simtiem un pat
tūkstošiem. Es pieņemu, ka būs brīdis, kad mēs vairs nespēsim nošķirt, vai tā ir
mūsu brīva izvēle, vai uz emocijām balstīta kāda kontrolēta izvēle. Un šāda
spēle ar mūsu prātiem nav vairs tikai ar finansiālu ietekmi uz mūsu maciņiem,
bet rada būtisku apdraudējumu demokrātiskiem procesiem un pasaulei, kurā mēs
dzīvojam.
Kā mainīsies datu tirgus?
Jebkurš uzņēmums apstrādā
personas datus. Starp uzņēmumiem atšķiras tikai apstrādājamo datu apjomi un to izmantošanas
mērķi. Vērojot datu apstrādes attīstību, ir skaidri konstatējama tendence, ka
datu vērtība pieaugs gan valsts vērtējumā, konstatējot apdraudējumus valstiskiem procesiem, gan arī katra indivīda
vērtējumā, sargājot savu privātumu un nenododot savu nākotni trešo personu
rokās. Līdz ar to negodprātīga un necaurspīdīga datu apstrāde var novest ne
tikai pie 20 miljonu EUR soda, bet pat pie komercdarbības apturēšanas, ja tas
radīs apdraudējumu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai, gan arī pie klientu
aizplūšanas un jaunu klientu nevēlēšanās sadarboties ar konkrēto pakalpojumu
sniedzēju. Jo, ja man ir izvēle savus datus ļaut apstrādāt uzticamam
pakalpojumu sniedzējam (kurš šādu priekšstatu ar savu darbību ir radījis) vai
neuzticamam (kurš regulāri ir nopludinājis savu lietotāju datus vai pat ar tiem
tirgojies), tad viennozīmīgi es izvēlēšos uzticamāko. Es, iespējams, būšu gatavs
maksāt vairāk, bet neuztraukties, ka mani dati varētu tikt kādu dienu izmantoti
pret mani. Nobeigumā es gribētu cerēt, ka uzņēmumi mainīs domāšanu attiecībā uz
datu apstrādi, un nevis iespējami bargā soda dēļ, bet gan labākas un
drošākas nākotnes dēļ mums un mūsu bērniem.