Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.
Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.
Lielāka neskaidrība šobrīd ir par pārtikas cenām. Lai arī to izmaiņas bieži ir saistītas ar energoresursu cenu svārstībām, šogad to dinamika ir pretēja un novembrī pārtikas cenas pasaulē kopumā sasniegušas augstāko līmeni pēdējo vairāk nekā 2 gadu laikā.
Tas lielā mērā ir saistīts ar Āfrikas cūku mēra izplatību Āzijā un strauji augošajām gaļas cenām pasaulē, kas šobrīd ir sasniegušas augstāko līmeni kopš 2014. gada.
!Arī Latvijā gaļas cenas pēdējā gada laikā augušas par 6,5% un šobrīd tas ir visstraujākais cenu kāpums starp visām pārtikas produktu grupām Latvijā.
Taču kopējā pārtikas cenu inflācija pēdējos mēnešos Latvijā ir samazinājusies un novembrī bija vien 2,5%, kas lielā mērā ir saistīts ar laika apstākļu normalizēšanos un labāku lauksaimniecības ražu šogad, kā rezultātā, piemēram, dārzeņu cenas novembrī augušas tikai par 1,2%.
Vienlaikus iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas nemainīgi stabila. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenas novembrī augušas par 2,9% un šis cenu kāpums pamatā ir saistīts ar situāciju darba tirgū. Šā gada trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 6% un tas ir vairs tikai nedaudz virs pirmskrīzes zemākā punkta. Vienlaikus vidējā darba samaksa šogad aug par aptuveni 8% un tas kopā ar salīdzinoši mērenu inflāciju nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, nedaudz palielināsies un tas būs saistīts ar nodokļu, kā arī administratīvi regulējamo cenu izmaiņām. Nākamā gada sākumā Latvijā gaidāms akcīzes likmju pieaugums degvielai, kā arī pieaugs sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenas, taču vienlaikus samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu un elektrības sadales tarifi.
Tāpat ar 2020. gada budžeta pieņemšanu ir apstiprināts plānotais akcīzes likmes pieaugums stiprajam alkoholam par vairāk nekā 30% no 2020. gada 1. marta. Ar šo pieaugumu Latvijā būs visaugstākā akcīzes likme stiprajam alkoholam visā Baltijā un tam būs jūtama ietekme arī uz kopējo inflācijas līmeni Latvijā, kas, pēc manām prognozēm, nākamgad būs nedaudz zem 2,5%.
