AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers
Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi
nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.
Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto
Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo
Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku
izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri
jau ir iejutušies
jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām
pusēm, distancējoties
no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas
vien politiskais kapitāls,
ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros
iepriekš ir pieļautas kļūdas.
Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību
aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts,
daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un
neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.
Īstermiņa aizdevumi nav nabadzības cēlonis, bet gan sekas
Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām
valsts problēmām un iedzīvotāju nabadzībai. Nebanku sektors pēdējos gados nepamatoti ir
ticis piesaukts pie visām valsts problēmām - emigrācijas, nabadzības, pat ēnu ekonomikas. Tomēr līdz šim nav veikts neviens kvalitatīvs pētījums, kas šādus apgalvojumus pierādītu.
Kā norāda ekonomikas antropologa Andra Šuvajeva izpēte, gandrīz trešdaļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem mēnesī saņem
300-500 eiro pēc nodokļu nomaksas. (1) Tas ir nesamērīgi zems
atalgojuma līmenis attiecībā pret dzīves dārdzību. Cilvēkam, rodoties neparedzētām
izmaksām, ar šādu naudas daudzumu mēnesī nepietiek. Nemaz nerunājot par to, ka
mājsaimniecībās, kurās pelnītājs ir viens cilvēks, par šo naudu ir jārod veids
ne tikai, kā nomaksāt dzīvokļa rēķinus, bet arī kā pabarot un izskolot bērnus. Šādos gadījumos cilvēki meklē veidus, kā aizņemties, lai īstermiņā
atrisinātu savas problēmas.
Par īstermiņa kredītiem cilvēki sev neiegādājas jaunas automašīnas,
bet gan risina fundamentālus jautājumus. 2017. gadā veiktais AS «4finance» un
SKDS pētījums ir uzrādījis, ka izplatītākie nebanku patēriņa kredīta ņemšanas mērķi
ir bijuši saistīti ar neparedzētiem ikdienas tēriņiem, ārstniecības izdevumiem
un dažādu lielāku pirkumu veikšanu. (2)
Savukārt 2017. gadā veiktais LAFPA pētījums apliecināja, ka iedzīvotāji
emigrē, nevis saistību ar nebanku patēriņa kredītdevējiem dēļ, bet gan tādēļ,
ka trūkst iespējas atrast cilvēcīgi apmaksātu darbu, ir zema sociālā aizsardzība
un nesamērīgs nodokļu slogs. Nebanku kredīti kā izceļošanas iemesli veidoja
vien 2-3%. (3)
Jāpieņem ātri lēmumi, lai neiznīcinātu lielu daļu no Latvijas finanšu
nozares
Lēmējvaras izdarītie lēmumi atstāj tiešu ietekmi ne tikai uz nebanku sektoru, bet
arī veicina tos procesus, kurus valsts šķietami pati vēlētos ierobežot.
Jau šodien ir redzams, ka palielinās nelicencēto aizdevēju
skaits un privāto aizdevēju sludinājumi portālos. Tā ir nauda, kas
tiek apgrozīta pelēkajā sektorā, kurai valsts nav spējīga izsekot, par kuru
netiek maksāti nodokļi un kuras rezultātā radušās saistības nevar attiecināt uz
patērētāju tiesību aizstāvības normām.
Paredzams, ka, stājoties spēkā 0,07% dienas procentu likmei, pie kuras
daudziem licencētiem nebanku sektora uzņēmumiem nāksies pārtraukt savu darbību,
šī tendence palielināsies. Par viegliem mērķiem kļūs tie patērētāji, kuri
iepriekš ir bijuši licencēto kredītdevēju klienti.
Diemžēl nav
atlicis daudz laika, lai labotu pieļautās kļūdas, un ir
skaidrs, ka līdz 1. jūlijam rast ilgtspējīgu risinājumu var nepaspēt. Tādēļ konstruktīvām sarunām par regulējuma sakārtošanu ir jānotiek jau šodien. Kamēr tiek pieņemti galīgie lēmumi, valdībā nepieciešams aktualizēt
diskusiju par pārejas perioda pagarināšanu vai par pārejas perioda procentu
likmi, kas varētu būt noteikta, balstoties uz Latvijas Bankas piedāvāto 0,125%
slieksni. Pretējā gadījumā nebanku sektora pastāvēšana un kopējā konkurence
kreditēšanas tirgū tuvākajā nākotnē var tikt apdraudēta.
AS «4finance» vārdā vēlos atzinīgi novērtēt EM, PTAC un Tautsaimniecības
komisijas līdz šim paveikto, kur pieņemto grozījumu atkārtotai apspriešanai
politiķi un nozares uzraugi šoreiz ir ķērušies klāt skrupulozi,
ieklausoties visu iesaistīto pušu argumentos. Aicinām šādu darba stilu jaunās
valdības ietvaros saglabāt arī turpmāk.
Atsauces
1)https://lvportals.lv/viedokli/303996-petnieks-lai-tiktu-vala-no-atro-kreditu-juga-vajadzigi-radikali-risinajumi-2019
2)https://www.aiznemiesatbildigi.lv/visbiezak-nebanku-paterina-kreditus-izmanto-neparedzeto-izdevumu-segsanai/
3)http://www.lafpa.lv/lv/nozares-dati/nozares-parskati-un-petijumi/