Nenolemsim jaunos mazai pensijai

Eksperti
2018. gada 9. novembris 11:32

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju līmenis. Tajā uzkrājas 6 % mūsu darba algas. Šī nauda netiek izmaksāta pensionāriem šodien, bet tiek ieguldīta mūsu vārdā. Tādēļ 2. līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī.

Lai 2. pensiju līmenis nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, to nepieciešams ieguldīt ienesīgi.

80% jauno 2. pensiju līmeņa dalībnieku nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Tikko jauns cilvēks uzsāk darba gaitas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nosūta paziņojumu: pienācis laiks izvēlēties 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Ja cilvēks 2 mēnešu laikā izvēli neveic, viņš tiek «ielozēts» kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.

Pēc Labklājības ministrijas jaunākajiem datiem, šobrīd līdz pat 80 % jauno strādājošo šo izvēli neveic. Tas nozīmē, ka mūsu jaunā paaudze masveidā nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Šī situācija grauj šo jauno cilvēku cerības uz labu pensiju divu iemeslu dēļ:

1. Konservatīvie plāni ilgtermiņā gandrīz noteikti pelnīs daudz mazāk nekā aktīvie pensiju plāni.

Aktīvie pensiju plāni iegulda lielu daļu līdzekļu ienesīgajā akciju tirgū, kamēr konservatīvie – lielākoties parādzīmju tirgū.

Protams, finansēs nākotne vienmēr var atšķirties no pagātnes. Tomēr vēsturiski gandrīz visos 15–20 un vairāk gadu nogriežņos ieguldītāju reālā peļņa akciju tirgū ir bijusi par kārtu lielāka nekā peļņa parādzīmju tirgū.

Piemēram, 20. gs. laikā 1 USD, kas ieguldīts pasaules akciju tirgū, pārvērtās ap 295 USD pēc inflācijas. Tikmēr 1 USD, kas ieguldīts ASV obligāciju tirgū, šajā periodā pārvērtās tikai 5 USD pēc inflācijas.

Tas nozīmē – jaunajiem cilvēkiem gadiem ilgi «tupēt» konservatīvajos plānos nozīmē laist garām gandrīz visu potenciālo peļņu, ko spēj piedāvāt 2. pensiju līmenis. Rezultātā arī būtiski cietīs gaidāmā pensija.

2. Konservatīvo plānu vienīgā priekšrocība – stabilitāte – gados jaunajiem nav vērtība.

Kad līdz pensijai atlikuši daži gadi, ir pareizi izvēlēties konservatīvu pensiju plānu. Risks, ka tirgus krīze «apēdis» daļu no uzkrātā kapitāla, ir pavisam reāls un no tā ir jāsargājas.

Kad līdz pensijai palikuši gadu desmiti, no krīzēm nav pamata baidīties. Krīzes vienmēr ir bijušas un krīzes vienmēr būs – bet akciju tirgus ilgtermiņa rezultāts ir spēcīgs par spīti visām krīzēm, pasaules kariem un citām globālām problēmām.

Turklāt gados jaunais ieguldītājs iegulda tirgū pakāpeniski daudzu gadu laikā – gan «burbuļu» un «pīķu» laikos, gan krīžu un depresiju laikos, gan normālos tirgus apstākļos. Rezultātā krīzes un «burbuļi» izlīdzinās.

Rietumos to saprot jau sen.

Kā piemēru jāmin Zviedrijas lielais pensiju fonds AP7 Såfa , kurš ir automātiskā izvēle Zviedrijas «premium pension» sistēmā. Šis fonds akciju tirgū iegulda 100 % no visu to ieguldītāju aktīviem, kuri vēl nav sasnieguši 55 gadu vecumu. Tā ir pilnīgi pretēja situācija Latvijā novērotajam, jo zviedri saprot – gados jaunajiem ir jāpelna.

Nepieciešams grozīt sistēmu, lai jauni 2. pensiju līmeņa dalībnieki nonāktu savam vecumam piemērotā pensiju plānā.

Gados jaunie automātiski «jāielozē» aktīvajos pensiju plānos. Savukārt, ja sistēmai pievienojies kāds gados vecāks strādājošais – piemēram, iebraucējs no ārzemēm – viņu jāpievieno savam vecumam piemērotam pensiju plānam.

Šīs izmaiņas ir nepieciešamas ieviest ar steigu, lai aizsargātu Latvijas ieguldītāju cerības uz cilvēka cienīgu pensiju. Tādēļ esam Indexo vārdā nosūtījuši vēstuli Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un citām atbildīgajām valsts iestādēm ar aicinājumu veikt nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par 2. pensiju līmeņa darbību.

Kamēr gaidām pārmaiņas, iesakām gados jaunos pārliecināties par sava pensiju plāna atbilstību vecuma grupai!

Ieguldītājiem, kuri vēl nav sasnieguši 50-55 gadu vecumu, sabalansētos un konservatīvos plānus neiesakām. Savukārt tiem, kuriem jau pāri 55, noteikti būtu jādomā tieši par šiem pensiju plāniem.