Konkurētspēju vairs nenosaka tikai diploms, amata nosaukums vai viena konkrēta karjera visas dzīves garumā. Daudz svarīgāka kļūst cilvēka spēja pielāgoties, mācīties un izmantot tehnoloģijas. Vienlaikus šīs pārmaiņas notiek globālā mērogā – sava starpā konkurē ne tikai cilvēki, bet uzņēmumi, nozares un arī valstis. 

Jāsaprot, ko vēlamies sasniegt 

Domājot par konkurētspēju, jāatceras, ka digitālās prasmes vairs nav “papildu bonuss” vai kompetence, kas vajadzīga tikai tehnoloģiju profesionāļiem. Tās kļūst par pamata prasību gandrīz ikvienam, taču nevajag to reducēt tikai uz tehnoloģiju lietošanu. Ja cilvēkam nav skaidrs, ko viņš vēlas sasniegt, kādu problēmu risināt vai kādu vērtību radīt, tad arī modernākie rīki, t.sk. MI, neko daudz nepalīdzēs. Līdzās digitālajām prasmēm arvien svarīgāka kļūst spēja domāt pēc būtības, saprast savu jomu un izmantot tehnoloģijas kā instrumentu, nevis pašmērķi.

Spēja atrisināt konkrētu problēmu 

Man bieži jautā, vai MI iznīcinās noteiktas profesijas? Patiesībā daudz būtiskākas pārmaiņas notiek tajā, kā mēs raugāmies uz darbu kopumā. Jau vairākus gadus aktīvi diskutējam par mūžizglītību, par vairākām karjerām vienas dzīves laikā un nepieciešamību nepārtraukti pielāgoties, taču šobrīd šis process kļūst daudz straujāks. Mēs virzāmies prom no stingri definētiem amatiem un profesijām uz konkrētām prasmēm, pat konkrētiem uzdevumiem. Tas nozīmē, ka arvien svarīgāk kļūs nevis amata nosaukums, bet cilvēka spēja atrisināt konkrētu problēmu vai paveikt noteiktu darbu.

Pasaule kļūst mazāk prognozējama

Šādām pārmaiņām ir gan plusi, gan mīnusi. No vienas puses, tas cilvēkiem paver daudz lielāku brīvību. Ja svarīgākas kļūst prasmes, nevis formālais amats vai iepriekšējā pieredze, cilvēki daudz vieglāk var mainīt profesionālo virzienu, atvērt durvis uz jaunām nozarēm un apvienot dažādas kompetences. No otras puses - šī pasaule kļūst mazāk prognozējama. Ja agrāk cilvēks varēja paļauties uz stabilu amatu un relatīvi skaidru karjeras ceļu, tad nākotnē lielākai daļai būs jāspēj dzīvot daudz lielākā nenoteiktībā. Tas prasīs ne tikai profesionālu elastību, bet arī emocionālu noturību.

Konkurētspējas priekšrocība - spēja nepārtraukti attīstīties

Taču šīs pārmaiņas nav jāuztver kā drauds, tieši pretēji - tās paver plašākas iespējas atrast savu vietu darba tirgū, ja vien esam gatavi mācīties un pielāgoties. Šobrīd svarīgākā konkurētspējas priekšrocība ir spēja nepārtraukti attīstīties. Tāpēc ļoti nozīmīgas kļūst iniciatīvas, kas palīdz cilvēkiem apgūt digitālās prasmes drošā un pieejamā veidā. Tieši šim jautājumam aktīvi pievēršas biedrība “Riga TechGirls”, kuru programmās piedalījušies vairāk nekā 60 000 cilvēku. Arī organizācijas desmitgades festivāls, kas 5. jūnijā notiks VEF kvartālā, būs veltīts tam, kā saglabāt konkurētspēju MI un digitalizācijas laikmetā, kā arī tam, kādas prasmes cilvēkiem būs nepieciešamas nākotnes darba tirgū.

Negaidīt līdz “viss kļūst skaidrāks”

Viena no lielākajām kļūdām, ko šobrīd varam pieļaut, ir mēģinājums “nogaidīt”, līdz viss kļūs skaidrāks. Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģijas, darba modeļi un nepieciešamās prasmes mainās un mainīsies nepārtraukti, tāpēc daudz svarīgāka par perfektu ilgtermiņa plānu kļūst spēja adaptēties, izmēģināt jaunas pieejas un nebaidīties kļūdīties. Organizācijas, kas eksperimentēs un mācīsies, būs soli priekšā tām, kuras centīsies saglabāt vecos modeļus. Tas pats attiecas arī uz cilvēkiem.Mēs bieži runājam par tehnoloģijām tā, it kā tās būtu kaut kas ārējs un atrauts no cilvēka. Patiesībā nākotnes darba tirgū arvien lielāku vērtību iegūs tieši cilvēciskās īpašības - spēja sadarboties, komunicēt, domāt kritiski, radīt idejas un izprast citus cilvēkus. MI var palīdzēt strādāt ātrāk un efektīvāk, taču tas nevar aizvietot cilvēcisko motivāciju, zinātkāri un spēju piešķirt darbam jēgu. Tieši šo īpašību kombinācija kopumā ar digitālajām prasmēm arī noteiks, kuri cilvēki un organizācijas būs konkurētspējīgi nākotnē.