Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Visos šajos scenārijos pieņemam, ka ASV naftas ieguve šogad būs vidēji 10.7 m/b un 12 m/b 2019. gadā. Šobrīd var skaidri redzēt, ka ASV naftas ieguve aug ļoti strauji, lai gan tirgus prognozes joprojām ir piezemētas.

Tātad, ko darīs OPEC? Vai OPEC izmantos iespēju saglabāt pašreizējos ierobežojumus, liekot krājumiem sarukt vēl 150 miljoniem barelu un naftas cenai pieaugt līdz 85 ASV dolāriem? Tad 2019. gads būs pārsteigumu pilns. Ja OPEC šogad lems ierobežojumus mazināt, krājumu sarukums palēninātos, kas samazinātu augstākas cenas risku un attiecīgi mazāk stimulētu ieguvi ASV.

Taču ir vēl viena nianse, kas var glābt OPEC. Sākot ar 2020. gada janvāri, spēkā stāsies jauni kuģu pārvadājumu nosacījumi. Tad vairs nebūs atļauts izmantot 3.5% sēru saturošu mazutu, ja vien kuģim nav attiecīgu filtru. Šobrīd var pieņemt, ka līdz 2020. gadam šādi aprīkotu kuģu būs maz. Rezultātā ap 4 m/b kļūs nederīgi izmantošanai transportēšanā un sašaurinās piedāvājumu.

Naftas cenas prognoze šim un nākamajam gadam ir 65 dolāri, 2020. gadā - 70 dolāri.