Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums "saspieda" svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Vajag atzīt kļūdas, kā to norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Pieredzējušās (un lielās) Eiropas Savienības dalībvalstis ar divreiz augstāku saslimstības līmeni neierobežo preču sortimentu veikalā - Francija, Zviedrija, Polija. Arī Latvijā jābeidz administratīvi-birokrātiskā un neloģiskā dalīšana - drīkst - nedrīkst. Sievietēm pilnīga katastrofa - aizliegts nopirkt zeķu bikses. Tirdzniecības ierobežojumi jau apdraud arī ražošanu, attiecīgo preču ražotāji jau paziņoja par iespējamu dīkstāvi un 67 darbinieku atbrīvošanu no darba. Pircēji sūdzas arī par citiem ierobežojumiem - ne sniega lāpstu nopirkt, ne roku krēmu utt. bezgalībā.

Steidzami jānoņem jebkādi sortimenta ierobežojumi - gan pircēju, gan ekonomikas interesēs, gan valsts budžeta interesēs. Jāsaprot, ka preču tirdzniecības ierobežošana mazina uzņēmumu ilgtspējas iespējas, jo valsts atbalsts nesedz ne komunālās, ne citas ar uzņēmējdarbību saistītas izmaksas. Šodienu dīkstāvē ir 22.000 strādājošo, apturot darbību daudz lielākiem uzņēmumiem, slogs uz budžetu pieaugs. Veikalu slēgšana jau sākas, tā vakar darbu apturēja rūpniecības preču veikalu ķēde ar 32 veikaliem un nepilnu tūkstoti strādājošo. Ņemot vērā Latvijas tirdzniecības sezonalitāti (būtiska apgrozījuma krituma janvārī - februārī), jāsecina, ka uzņēmumu slēgšana turpināsies. Pie kam vietējo uzņēmumu slēgšana rada politiski nevēlamas sekas - tirgotāji uzskata, ka valdība speciāli iznīcina vietējos uzņēmumus, lai atbrīvotu tirgū vietu globāliem tirgotājiem, piemēram, "LIDL", kura atvēršana paredzēta š.g. martā un kuram ir būtiska nepārtikas preču daļa sortimentā.

Aicinām valdību jau šodien pieņemt lēmumu par preču sortimenta ierobežojumu atcelšanu darba dienās.

Vienlaikus esam kategoriski pret jebkuriem papildus noteikumiem tehniskiem noteikumiem tirgotājiem. Mēs esam brīvprātīgi mērījuši temperatūru pircējiem, taču asinsspiedienu turpināsim mērīt tikai aptiekās. Pietiek diletantiski un voluntāri mainīt tirdzniecības centru, lielveikalu un citu tirdzniecības objektu definīcijas. Nevajag aizsegties ar pētījumu nosaukumiem, lai pievilktu tos aiz ausīm savai vēlmei diktēt papildus nepamatotas prasības uz pircēju rēķina ieguldīties jaunāku un dārgāku tehnoloģiju paātrinātā ieviešanā.

Nav nekāda pamatojuma papildus ierobežojumiem, piemēram, priekšlikumam noteikt 25m2 vienam pircējam. Argumentēt ar Stenfordas pētījuma datiem ir diletantiska pieeja. Pirmkārt, pētījums ir par metropolēm kā tādām, nevis veikaliem. Otrkārt, šajās metropolēs ir 5 reizes vairāk iedzīvotāju un 2,5 reizes lielāks iedzīvotāju blīvums kā Rīgā. Ja, savukārt, salīdzina ar Latviju - tad iedzīvotāju blīvums šajās metropolēs ir 150 reizes lielāks. Kā var runāt par vienādiem izejas parametriem un prasīt vēl lielāku izkliedēšanu kā maksimālo ASV pārapdzīvotās gigapilsētās!

Citēšu arī pašu pētījumu: "ar nelielu apmeklējumu samazinājumu var panākt nesamērīgi lielu infekciju samazinājumu" ("Mobility network models of COVID-19 explain inequities and inform reopening", 6.lpp.) Savukārt, "atvēršana pie 20% no maksimālā noslogojuma Čikāgā radītu papildu infekcijas risku 6% (95% ticamības intervāls, 4-8%)", tātad atbilstoši Rīgā 2,4%. Pētījumā apskatīta apkaime kopumā ap metro, kur ir liela iedzīvotāju kustības plūsma. Konstatēts, ka inficēšanās risks ir būtiski mazs veikaliem - 0,48 apmeklējumi uz 1 iedzīvotāju - pret 2,88 apmeklējumiem uz vienu iedzīvotāju - pilna servisa restorāniem.

Tirgotāji piedāvā loģiskus brīvprātīgus risinājumus papildus drošībai. Pirmais, ieviest brīvprātīgu luksofora informācijas izvietošanu, norādot, kad ir vismazāk pircēju veikalos. Otrkārt, sadalīt plūsmas veikalā - atdalot ieeju no izejas (ja tādas ir tehniskās iespējas). Treškārt, ieviest digitalizētu reālā laika režīmā darbojošos pircēju skaita uzskaites sistēmu tirdzniecības centros (virs 10.000m2 un 10 tirdzniecības vietām). Ceturtkārt, samazināt rindas pie kasēm un ieviest automatizētās kases (nodrošinot valsts atbalstu mazajiem uzņēmējiem to ieviešanā). Uzsveram - šie pasākumi ir stingrāki kā pieminētajās ES valstīs ar divreiz augstāku saslimšanas līmeni un tiem jābūt brīvprātīgiem, vadoties pēc objekta lieluma, atrašanās vietas un pircēju plūsmas intensitātes.

Vienlaikus esam pret virkni demokrātiju pārlieku ierobežojošiem pasākumiem. Pret pienākumu pierakstīties veikala apmeklējumam vai uzstādīt attiecīgu aplikāciju. Pret videokameru uzstādīšanu pircēju izsekošanai, tai skaitā pie ieejas un izejas no veikala. Pret preču sadārdzināšanu, nodrošinot 100% kasu darbu pie tikai 20% noslodzes (LTRK priekšlikums).

Tirgotāju prioritāte bija, ir un būs - patērētāju nodrošināšana ar nepieciešamām precēm un epidemioloģisko drošības pasākumu uzturēšanā veikalos, nevis pārliecības radīšana par noteikumu izpildi un policejiskās kontroles tehniskā nodrošināšana. Aicinām visus iedzīvotājus atbalstīt sev nepieciešamo ikdienas preču iegādes iespēju atjaunošanai, nosūtot attiecīgas vēstules (paraugs pielikumā) sevis ievēlētajiem priekšstāvjiem Saeimā, ministriem, kas lems šodien un turpinās lemt par jūsu ikdienas ērtībām pandēmijas pārvarēšanas laikā!