Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā. 

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Tehnoloģiju sektors un “lieliskais septītnieks” sekmē izaugsmi

Arī pirmajā ceturksnī, līdzīgi kā pērn, akciju indeksu izaugsmi lielā mērā veicināja tehnoloģiju sektora giganti. Vērā ņemamu ietekmi uz kopējo ASV akciju indeksu rezultātu atstāja pieci no tā dēvētā “lieliskā septītnieka” uzņēmumiem, ko veido septiņi ASV tehnoloģiju nozares uzņēmumi: Apple, Amazon, Alphabet, Facebook, Tesla, Nvidia un Microsoft. Pirmajā ceturksnī vērtības kritumu piedzīvoja Apple un Tesla akcijas, arī Alphabet (Google mātesuzņēmuma) akciju cena brīžiem uzrādīja negatīvu rezultātu, un dažs analītiķis pat jokoja, ka palicis vien “lieliskais piecinieks vai četrinieks”, taču šobrīd nesteigsimies izdarīt tālejošus secinājumus. 

Ko Apple akciju vērtības sarukums nozīmē pašmāju pensiju plāniem? Patiesībā – ietekme ir, taču ne pārāk liela. Pensiju plānu pārvaldnieki ieguldījumus diversificē jeb vienkārši sakot – neliek visas olas vienā groziņā. Tas nozīmē, ka pensiju plānu līdzekļi tiek ieguldīti dažādos uzņēmumos, dažādās nozarēs, dažādās valstīs, tādējādi risks, ka viena uzņēmuma nedienas būtiski ietekmēs pensiju plānu rezultātus ir ierobežots. Šāda aktīvu diversifikācija kombinācijā ar regulārām iemaksām, kas pensiju 2. līmenī ir automātiskas, ir labākie rīki kopējā riska kontrolei. 

Izaugsme visās pensiju plānu kategorijās

Visās Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu kategorijās, sākot no plāniem, kas lielāko daļu iegulda akcijās un beidzot ar tiem, kas akcijās iegulda maz vai pat nemaz, pirmajā ceturksnī kopumā redzam izaugsmi. Šī gada sākumā vislabāk klājies plāniem, kas lielāko daļu iegulda akcijās, taču pozitīvu atdevi uzrādījusi arī lielākā daļa konservatīvo plānu. Vislabāko rezultātu starp visiem pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī uzrādījis SEB indeksu plāns: +10,42%*. 

Jāatceras gan, ka uzkrājumu veidošana pensijai ir ilgtermiņa nodarbe, tādēļ svarīgi vērtēt ieguldījumu plānu darbības rezultātus ilgtermiņā. Priecē tas, ka labie ceturkšņa rezultāti uzlabo arī pensiju plānu ilgtermiņa rezultātus. Taču, lai pensiju 2. līmenī sasniegtu maksimālo iespējamo rezultātu, savs darbiņš darāms arī katram pašam – jāpārliecinās, ka esat savam vecumam atbilstošajā plānā un, vajadzības gadījumā, plāns jānomaina uz sev piemērotāko.