PB dati liecina, ka Latvijā privātais sektors veido 70% no IKP (iekšzemes kopprodukts), bet, piemēram, Lietuvā un Polijā tas veido 75%, toties Igaunijā un Ungārijā - pat 80%.

Ņemot vērā, ka liela daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu zaudē naudu, un valsts ir spiesta kompensēt šos zaudējumus, tērējot līdz pat 493 miljoniem latu gadā (kas ir nodokļu maksātāju nauda), būtu ļoti ieteicams izanalizēt, cik nepieciešami ir šie uzņēmumi, un, iespējams, lielu daļu uzņēmumu likvidēt vai pārorganizēt, līdz ar to samazinot valsts uzņēmumu īpatsvaru Latvijas ekonomikā.

Šādi pasākumi būtu ieteicami arī tādēļ, lai uzlabotu konkurenci tirgū. Piemēram, pēc Globālā valsts konkurētspējas indeksa (GKI), kas ir kļuvis par ietekmīgu konkurētspējas vērtējuma rādītāju pasaulē un kuru Pasaules Ekonomikas forums rēķina jau kopš 2004.gada, Latvija atrodas 79. vietā pasaulē pēc konkurences intensitātes vietējā tirgū (Igaunija ir 26. vietā un Lietuva - 73. vietā). Kā zināms, lielāka konkurence nes lielākus ieguvumus iedzīvotajiem, pazeminot cenas un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

Vēl PB dati liecina, ka valsts uzņēmumos algas tika samazinātas daudz mazāk kā valsts pārvaldē. PB to uzskata par nepareizu, īpaši uzņēmumos, kas zaudē naudu un prasa valsts subsīdijas. Ieteikums – ieviest algu griestus, kas daudz neatšķirtos no valsts pārvaldes maksimālajām algām.

Interešu atruna: Tatjana Verjē ir Saeimas deputātu kandidāte no Vienotības