Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācijas valdes loceklis Aldis Čīma
Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību
un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem «Alternatīvo degvielu
attīstības plānā 2017.-2020. gadam».
Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest
transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem
transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā
transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā
reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām
degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību un reģistrāciju. Iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vieglais automobilis kļūs neaizsniedzama
luksusa prece. Gandrīz visiem būtiski pieaugs izmaksas.
Latvijas teritorijā lielai iedzīvotāju daļai
kvalitatīva dzīve nav iedomājama bez vieglā automobiļa. To apliecina
statistikas dati (LR CSP) – 2018. gadā 73% Latvijas lauku iedzīvotāju bija
nodrošināti ar vieglo automobili (salīdzinot ar 2007. g., pieaugums par 12,2
procentpunktiem).
No 2018. gadā Latvijā pirmoreiz reģistrētajiem 67
tūkst. vieglajiem automobiļiem 75% bija lietoti (CSDD dati). Pirmoreiz
reģistrēto vieglo automobiļu vidējais vecums 2018. gadā veidoja 8,27 gadus.
Turklāt jāuzsver, ka pirmoreiz reģistrētie auto kļūst vecāki.
Saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem Latvijā ir
ceturtais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars Eiropas
Savienībā (28,4%), iedzīvotāju ienākumu sadalījums ir ceturtais
nevienlīdzīgākais savienībā. Neraugoties uz nabadzību, Latvijā palikušajiem
iedzīvotājiem pārvietošanās ir pamatvajadzība, kuru risina ar lietotu
transportlīdzekli. Lietoti automobiļi ir pieejami, tādēļ tikai 13% lauku
iedzīvotāju atzīst nespēju tos atļauties.
Pasaules ekonomikas foruma (WEF) ceļu kvalitātes indeksā
Latvija dala zemo 91.-97. vietu ar tādām valstīm kā Kambodža un Ziloņkaula
krasts. Tādēļ Latvijā priekšroka tiek dota transportlīdzekļiem, kuri piemēroti
smagākiem ekspluatācijas apstākļiem, nevis kompaktiem un dārgiem elektroauto.
Vides aizsardzība ir nozīmīga, taču nav mūsu nācijas
vissvarīgākā problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) 2019. gada pārskatā par Latviju ir atzīts, ka valsts ir bagāta ar
mežiem, kas klāj 54% teritorijas, CO2 emisijas uz iedzīvotāju ir
zemākas nekā jebkur citur OECD, jo neparasti plaši tiek izmantoti atjaunojamie
resursi. Vides snieguma indeksā (EPI), kuru aprēķina Jēlas universitāte
sadarbībā ar WEF, Latvija ierindojas 37. vietā, bioloģiskās daudzveidības jomā
augstajā 25. vietā starp 180 valstīm.
Valdības iecerētie
grozījumi draud ar situāciju, kurā divas trešdaļas vieglo automobili vairs
nevarēs atļauties iegādāties. Reģistrētie vecie transportlīdzekļi tiks ilgstoši
ekspluatēti līdzīgi kā Kubā, tiesa gan maksājot par tiem nodokļos ievērojami
vairāk. Tieši mazturīgo mobilitātei iecerēts uzlikt lielāko slogu, tā Latvijai
būs iespēja kļūt par ES valsti ar visnevienlīdzīgāko ienākumu sadalījumu.
Vidusslānim, kas līdz šim varēja atļauties jaunu vai mazlietotu auto, lai
iekļautos iepriekšējā budžetā būs jāsamierinās ar gaužām maza izmēra auto ar
ierobežotām iespējam Latvijas apstākļos.
Vai, tiecoties aizsargāt salīdzinoši labā stāvoklī
esošo Latvijas vidi, valdība ar iecerētajiem plāniem neizraidīs vēl lielu daļu
Latvijas iedzīvotāju trimdā uz ārvalstīm? Tur ienākumu līmenis un ceļi ir
pietiekami labi, lai Latvijas Republikas Satversmes 97. pantā noteikto
pamatbrīvību pārvietoties īstenotu ar elektroauto. Cik Latvijas iedzīvotāji pēc
šo plānu īstenošanas deklarēsies un maksās nodokļus piemēram, Igaunijā, un
izmantos vieglo automobili ar kaimiņvalsts numurzīmēm?