Tomēr nevaram paļauties, ka šādu vai labāku sniegumu redzēsim arī turpmākajos mēnešos.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē septembrī nodrošināja gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas un iekārtas), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Izlaides izaugsmes tempi šīm nozarēm bijuši pat divciparu skaitļos mērāmi.

!Visas trīs nozares ietilpst lielāko nozaru top 6, kas būtiski ietekmējis kopējo apstrādes rūpniecības labklājību.

Lielākās Latvijas nozares, kokapstrādes, izlaides apjomu kritums (-0,6%) ir bijis salīdzinoši neliels, un septembrī ir veidojis mazāku negatīvo devumu nekā pēdējos mēnešos. Tas, savukārt, devis apstrādes rūpniecības apjoma pieaugumam iespējas pakāpties straujāk. Taču gadu mijā, iespējams, vēl redzēsim negatīvus pavērsienus, ņemot vērā visai spēcīgo uzrāvienu pērnās ziemas mēnešos.

Der atcerēties, ka 2018. gads bija visai ražīgs kokapstrādes nozarei, un atmiņā palicis kā rekorda peļņas gads, kad uzņēmumi varēja veidot uzkrājumus, kas palīdzēs pārdzīvot globālās ekonomikas vājuma posmu. Jāatzīmē arī, ka šī brīža ražošanas apjomi joprojām ir vēsturiski visai augstā līmenī – padrūmi šis gads izskatās tikai salīdzinājumā ar iepriekšējo «zelta» gadu.

Septembrī uztraukums par briestošo bez-vienošanās Brexit nomācis eirozonas ražotāju noskaņojumu un vājinājis to nākotnes gaidas, kā rezultātā eirozonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma indekss (PMI) noslīdējis līdz septiņu gadu zemākajam rādītājam. 

Eiro zonas apstrādes rūpniecība klibo, un «nebeidzamais» Brexit stāsts uztur neskaidrību par nākotnes tirdzniecības attiecībām – fons nav labvēlīgs straujai apstrādes rūpniecības izaugsmei tuvākajā laikā.