Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Maijs Latvijas
rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena
un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.
Kā
liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar
pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo
iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums
noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem,
savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs,
izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes
rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē
kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā
liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām
prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas
pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.
Vislielākās
izmaiņas rūpniecībā maijā bija vērojamas enerģētikā, kas pēc 8 mēnešu
pārtraukuma atkal atgriezusies pie plusiem un kur salīdzinājumā ar pērnā gada
attiecīgo mēnesi izlaide augusi par +3,4%. Taču šis kāpums ir drīzāk tādēļ, ka
nozares ražošanas apjomi jau vairāk nekā gadu ir zemā līmenī. Elektroenerģijas
ražošanu joprojām negatīvi ietekmē sausums, kā rezultātā elektroenerģijas
ražošana maijā samazinājās par gandrīz 40%, taču šā gada maijs bija vēsāks kā
pērn, kas paildzināja apkures sezonu un veicināja ražošanas pieaugumu
koģenerācijas stacijās.
Apstrādes
rūpniecībā maijā visstraujāk augošās nozares bija elektrisko iekārtu, gatavo metāla
izstrādājumu, kā arī dažādu iekārtu un apģērbu ražošana. Visās šajās nozarēs
ražošanas apjomi auguši par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
un elektrisko iekārtu ražošanā izaugsme sasniedza pat 32,9%. Pieaugums apģērbu
ražošanā gan ir nedaudz pārsteidzošs, jo kopumā nozarē jau ilgstoši vērojamas
negatīvas tendences spēcīgās konkurences no zemāku algu valstīm dēļ. Savukārt
gatavajos metāla izstrādājumos izaugsmi veicina spēcīgais pieprasījums
būvniecībā Eiropā.
Vienlaikus maijā
ražošanas apjomi auguši tikai pusē no apstrādes rūpniecības nozarēm, par kurām
pieejama detalizētāka informācija, un pēc ilgāka pārtraukuma maijā kritums
fiksēts arī kokapstrādē. Tas, ka puse no apstrādes rūpniecības nozarēm ir
mīnusos, noteikti nav labs signāls, lai gan kokapstrādē tas jau bija gaidāms un
ražošanas apjomi nozarē saglabājas augstā līmenī. Taču pēc pērnā gada rekordaugstajām
koksnes cenām un lielajiem ražošanas apjomiem nozarē vērojams neliels atslābums,
kas turpināsies arī tuvākajos mēnešos.
Pēc manām
prognozēm, apstrādes rūpniecība šogad Latvija augs par aptuveni 3%, taču lielas
bažas rada situācija ārējā vidē. Jūnijā 18 no 30 pasaules lielākajām ekonomikām
rūpniecības noskaņojums atradās negatīvajā teritorijā, kas signalizē ražošanas
apjomu kritumu. Un, lai arī šie mīnusi nav lieli, taču pasaule kopumā izskatās ir
nonākusi industriālā recesijā. Pagaidām šīs tendences Latvijas ražotājus nav
būtiski skārušas, taču ražotāju noskaņojums ir sācis pasliktināties un kopš
gada sākuma rūpniecībā strauji sarukuši jaunie pasūtījumi, it īpaši,
kokapstrādē. Tāpat rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare pārējai ekonomikai,
tādēļ esmu ļoti piesardzīgs par izaugsmes perspektīvām gada otrajā pusē, lai
arī enerģētikā, visticamāk, redzēsim palielus plusus, kas uzlabos kopējo ainu
rūpniecībā.