Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa
Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie
publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.
Tests ieviests
vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu
pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.
Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli
ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas
sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir
pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši
pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām
personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā –
sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas,
kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.
Vecāku
iesaiste bērnu virtuālajā dzīvē
Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un
uzslavētiem, izpelnoties apkārtējās sabiedrības uzmanību, ir loģiska un
saprotama, īpaši pusaudžu vecumā. Pirms sociālo tīklu izveidošanas atzinība un
popularitāte bija ieguldītā darba vai īpaša talanta rezultāts, taču šobrīd
komplicētais process kļuvis ievērojami vienkāršāks. Sociālie tīkli ikvienam ir
viegli pieejami, profila izveidošana prasa vien dažas minūtes. Turpmākais
process atkarīgs no paša lietotāja, cik prasmīgi viņš izveidoto kontu attīstīs.
Ja pieaudzis cilvēks ar nobriedušu psihi virtuālajā vidē notiekošo spēj uztvert
adekvāti, tad pusaudžiem ar to dažkārt ir lielas grūtības, piemēram, vienaudžu
negatīvie komentāri zem ievietotas fotogrāfijas var izraisīt nepamatoti
saasinātu reakciju. Šādas situācijas rodas brīžos, kad virtuālā vide tiek
pielīdzināta reālās dzīves apstākļiem. Viens no risinājumiem ir aktīvāka vecāku
iesaiste arī bērna virtuālajā dzīvē. Vecākiem jāseko līdzi tam, cik daudz laika
bērns pavada viedierīcēs, kā uzvedas sociālajos tīklos, vai lieto tos
atbilstoši savam vecumam u.tml. Tehnoloģijas un to sniegtās iespējas var radīt
gan pieradumu, gan atkarību, kas attiecīgi var novest pie nevēlamām sekām, taču,
laicīgi atrodot un izskaidrojot veidus, kā mūsdienu tehnoloģijas pielietot jēgpilni,
no sekām iespējams izvairīties. Ja vecāki iesaistīsies savu bērnu izglītošanas
procesā, par situācijām ar nelāgām sekām lasīsim arvien mazāk.
«Patīk»
skaita slēpšana - solis pozitīvā virzienā
Jūlija sākumā sociālās platformas Instagram uzsāktais eksperiments, pie
publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu, lai mazinātu pastāvošo
spriedzi atsevišķu lietotāju vidū, vērtējams pozitīvi. Cilvēkiem vairāk
jākoncentrējas uz publikāciju saturu un izveidotā profila vizuālo tēlu, nevis
nepārtraukti jāpēta «patīk» skaitu pie katras fotogrāfijas. Eksperiments
lieliski parāda pastāvošo vērtību sistēmu Instagram
lietotāju vidū. Ieviestās izmaiņas ir solis pozitīvā virzienā, lai cilvēki un
arī biznesa zīmolu kontu uzturētāji pievērstos savu profilu padziļinātai
attīstīšanai. Šobrīd pāragri spriest, vai «like» skaita slēpšana būs situācijas
risinājums - platformas lietotājiem vēl jāpierod pie veiktajām izmaiņām.
Iespējams tiks ietekmēta profila viesu pirmā reakcija par lietotāja kontu, taču
otrs rādītājs - sekotāju skaits - paliks
nemainīgs un tas ir pamats dažādām spekulācijām. Daudz vērtīgāka ir jauniešu un
visas sabiedrības izglītošana publikāciju saturiskuma un fotogrāfiju kvalitātes
veidošanas mākslā, kas mazinātu negatīvo viedokļu rašanās risku.
Dubultā
dzīve sociālajos tīklos vairs nav populāra
Runājot par sociālajos tīklos publicēto
saturu, nereti tiek minēts dubultās dzīves jēdziens, kad daļa lietotāju savos
profilos atspoguļo lietas, kas ir tik izskaistinātas un samākslotas, ka
neatbilst reālajai dzīvei. Parādoties sociālajiem tīkliem, lietotāji uzsāka savas
ikdienas atspoguļošanu, nereti cenšoties katru dzīves mirkli attēlot no
iespējami labāka un pievilcīgāka skatu punkta. Sen zināms, ka katram no mums ir
labākie draugi, lieliskākie bērni, eksotiskākie ceļojumi un grandiozākie svētki
- laika gaitā tas kļuva par tendenci, kas saglabājās ilgus gadus. Šobrīd
sabiedrība sāk nogurt no tā un arvien aktuālāka kļuvusi tādu fotogrāfiju
publicēšana, kurās redzama pavisam vienkārša un dabiska ikdienas dzīve – reāla
un patiesībai atbilstoša. Protams, saglabājas arī dubultās dzīves piekritēji, taču tas vairs nav stilīgi.
Vecuma
ierobežojums nav efektīvs līdzeklis
Izskanējis arī viedoklis, ka viens no
risinājumiem, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz jauniešu personībām, ir vecuma
cenzs sociālo tīklu lietošanai. Piemēram, lai oficiāli reģistrētos Youtube platformā, jābūt vismaz 18 gadus
vecam vai jāsaņem īpaša vecāku atļauja. Interesanti būtu uzzināt, cik
lietotāji, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, tiešām saņēmuši vecāku atļauju.
Neuzskatu, ka vecuma sliekšņa noteikšana sociālo tīklu lietošanai atrisinātu
situāciju. Neticu, ka iespējams izveidot tik strukturētu un sarežģītu reģistrācijas
anketu, kuru nebūtu tik vienkārši apmānīt.
Piekrītu, ka striktāk jāierobežo piekļuve noteiktiem profiliem, zīmoliem vai
produktiem, kas varētu negatīvi ietekmēt jauniešu psihi.
Raksts tapis sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība, jo Santa Stivriņa ir tās absolvente