Tomēr, balstoties uz globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” 2025. gada Vācijas uzņēmumu maksājumu uzvedības pētījumu, Latvijas uzņēmumiem, kas sadarbojas vai plāno sadarboties ar Vācijas partneriem, jāņem vērā vairāki būtiski riski.

Saskaņā ar “Coface” pētījuma datiem, 2025. gadā 81% Vācijas uzņēmumu ziņo par maksājumu kavējumiem – šis rādītājs ir tuvu 2019. gada rekordam (85 %). Vidējais kavējumu ilgums ir pieaudzis līdz 31,8 dienām. Lai arī šis rādītājs joprojām ir zemāks par pirms-pandēmijas līmeni, tas pasliktinās jau ceturto gadu pēc kārtas.

Īpašu satraukumu rada ilgstoši kavētie maksājumi (no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem), kas skar 12% uzņēmumu un pārsniedz 2% no to gada apgrozījuma. Būvniecības nozare ir vissmagāk skartā – 24% uzņēmumu pētījuma ietvaros norāda uz šādiem kavējumiem, turklāt 80 % šo maksājumu netiek atgūti vispār.

Latvijas eksportētājiem, īpaši ar  lielu eksporta apjomu uz Vāciju – piemēram, koksnes, mašīnbūves un transporta līdzekļu nozarēs – ir būtiski rūpīgi izvērtēt sadarbības partneru maksātspēju. Ieteicams ieviest stingrākas kredītu kontroles procedūras – noteikt īsus maksājumu termiņus (92% Vācijas uzņēmumu prasa apmaksu līdz 60 dienām) un izmantot apdrošināšanu pret maksātnespējas riskiem.

Ņemot vērā, ka 34% uzņēmumu kā maksājumu kavējumu iemeslu pētījumā min finansiālas grūtības, bet 25% – apzinātu praksi atlikt maksājumus, būtiski ir slēgt juridiski skaidrus līgumus ar precīzi definētiem maksājumu nosacījumiem.

Strukturālas problēmas un pieprasījuma vājums Vācijas ekonomikā

Pēc vairāku gadu stagnācijas Vācijas ekonomika 2025. gadā turpina saskarties ar vāju iekšējo pieprasījumu un ilgstošām strukturālām problēmām. To apliecina arī “Coface” aptaujā iesaistīto uzņēmumu viedokļi. Papildus tam situāciju sarežģī politiskā nenoteiktība un ģeopolitiskie riski, tostarp spriedze globālajā tirdzniecībā.

Tā sauktais “Trampa efekts” veicina ASV tirgus pievilcības samazināšanos, kas savukārt mudina Vācijas uzņēmumus diversificēt piegādes ķēdes. Šobrīd 23% uzņēmumu norāda, ka jau īsteno riska mazināšanas stratēģijas, bet vēl 54% plāno to darīt nākamo trīs gadu laikā.

Latvijas uzņēmumiem šī tendence var būt gan izaicinājums, gan iespēja. Vācijas partneri var aktīvi meklēt alternatīvus piegādātājus ārpus ierastajiem tirgiem. Latvijas ražotājiem, īpaši koksnes un mašīnbūves sektoros, ir iespēja sevi pozicionēt kā uzticamus partnerus, piedāvājot konkurētspējīgas cenas, elastīgus piegādes nosacījumus un caurspīdīgus sadarbības modeļus.

2026. gads: iespējas ilgtermiņa sadarbībai

Neskatoties uz esošajiem izaicinājumiem, Vācijas uzņēmumi raugās uz 2026. gadu ar piesardzīgu optimismu. To veicina gaidāmie fiskālie stimuli – investīcijas infrastruktūrā, ar zaļo kursu saistītās iniciatīvas un nodokļu atvieglojumi.“Coface” dati liecina, ka optimistiskas prognozes par 2026.gadu par 16 procentpunktiem ir vairāk nekā  pesimistiskās, kas ir pozitīva zīme arī Latvijas eksportētājiem. Šīs investīcijas var palielināt pieprasījumu pēc Latvijas precēm, īpaši tādās jomās kā būvniecība un zaļās enerģijas risinājumi, kurās Vācija plāno būtiskus ieguldījumus.