Elīza Grīnvalde, Vilgerts juriste, AML speciāliste (CAMS); Katrīne Pļaviņa, Vilgerts zvērināta advokāte
Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību
ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums uzticēts mātes vai
kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai
šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu un
vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācjias un sankciju režīmu
pārkāpuma riski savu klientu darbībā?
Ārpakalpojuma grāmatvežus uzrauga Valsts ieņēmumu
dienests. Tas kontrolē to darbību atbilstoši «Nelegāli iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam» (AML
likums). Ārpakalpojumu grāmatvežu definīciju nosaka likums «Par
grāmatvedību», kas par tādiem uzskata personas, kuras, pamatojoties uz
rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz
klientam grāmatvedības pakalpojumus un kurām ir atbilstoša kvalifikācija. Tomēr
likums runā par fiziskām personām, jo grāmatveža diplomu juridiska persona
iegūt nevar.
Skaidrojumu sniedz AML likums, kurš uzdod uzraudzīt
naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, proliferācijas un citus riskus ne
tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem, bet arī jebkurai citai personai, kas apņemas
sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību).
Valsts ieņēmumu dienests šo normu iztulko tā, ka juridiskās personas, kas
sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, ir AML likuma subjekti. Proti,
arī koncerna uzņēmumam, kurš sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna
vai citādi saistītām sabiedrībām jebkur pasaulē ir Latvijas AML likuma
subjekts. Lai arī te Latvijas juristi mēģinātu izlīst caur adatas caurumu un
strīdēties, ka koncerna grāmatvedības sistēma jau tikai ved grāmatvedību un
nodokļus uzrauga kāds lokāli, Valsts ieņēmuma dienesta prakse un AML likuma
gars šādas nianses tulkos par labu uzraudzības sistēmas ieviešanai.
Attiecīgi, koncerna uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības
pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistībām sabiedrībām jebkur pasaulē, ir
jāievieš visas AML likuma subjekta prasības, proti, jāsagatavo iekšējās
kontroles sistēma, jāveic sava riska novērtēšana, jāidentificē klients un
jānosaka tā risks pirms darījuma attiecību uzsākšanas, jāieceļ par AML jomu
atbildīgais darbinieks, jāveic darbinieku apmācības un regulāri jāpārskata gan
iekšējās kontroles sistēmas atbilstība spēkā esošajiem AML normatīvajiem
aktiem, gan jāpārliecinās par tās efektivitāti praksē.