Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums 

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā. 

Darba tirgū būtiskas svārstības netiek prognozētas, un bezdarba līmenis joprojām ir zemākais Baltijā. Ražošanas sektors Latvijā turpina pakāpenisku atkopšanos, un rūpniecībā sagaidāma mērena izaugsme arī turpmāk.Tuvo Austrumu konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku pagaidām nav vēl prognozējama, taču, ja naftas cenas ilgstoši paliks augstas, tas, līdzīgi kā citviet pasaulē, ietekmēs inflācijas rādītājus – pirmās tendences būs redzamas jau tuvākajos mēnešos. “Mūsu ekonomistu prognozes rāda, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanās šogad turpināsies. Valsts veiktās investīcijas infrastruktūrā un valsts izdevumi aizsardzības nozarē būs labs pamats jaunam ekonomikas izaugsmes ciklam. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, paredzama plašāka izaugsme visā Baltijā, radot labvēlīgu vidi arī uzņēmumiem,” norāda OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Baltijas reģionā – plašāka izaugsme un inflācijas stabilizācija

Visās Baltijas valstīs vērojama ekonomikas atkopšanās, un izaugsmes pamatā galvenokārt būs spēcīgs iekšzemes pieprasījums. Visstraujākā ekonomikas izaugsme paredzēta Igaunijā, kur jau pērn noslēdzās ilgstoša ekonomikas lejupslīde. Šogad Igaunijai prognozē 3,2 % IKP pieaugumu, un arī inflācija no 4,8 % pērn samazināsies līdz 3 %. Paredzams, ka pozitīvu ietekmi uz Igaunijas IKP atstās arī Somijas ekonomikas ātrāka atkopšanās, kas veicinās mūsu kaimiņvalsts eksporta pieaugumu.Lietuva saglabās stabilu izaugsmes dinamiku, ko atbalstīs spēcīgs eksports, IKP pieaugums par 3 % (tuvu pērnā gada 2,9 %) un neliels inflācijas samazinājums. 

Kopumā inflācija visās Baltijas valstīs stabilizēsies un saglabāsies 3 % līmenī (Latvijā un Igaunijā – 3 %, Lietuvā – 3,1 %).  Gan Latvijā, gan Igaunijā atgūsies ražošanas sektors, kamēr Lietuvā izaugsmes tempi ražošanā saglabāsies nemainīgi. “Baltijas ekonomikās šogad vērosim noturīgāku un plašāku izaugsmi, visstraujāk atkopsies Igaunija. Par spīti joprojām samērā augstajai inflācijai, algu kāpums un stabils darba tirgus veicinās privāto patēriņu, kas, savukārt, būs būtiska ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļa visā Baltijā. Fiskālā politika, tostarp pieaugošie aizsardzības izdevumi, turpinās stimulēt ekonomisko aktivitāti reģionā,” skaidro J. Vidgrēns.

Pasaules ekonomikā mērena, bet stabila izaugsme

Pasaules ekonomikas perspektīvas uzlabojās 2025. gada vidū - izaugsmes rādītāji  pieauga pat nedaudz vairāk nekā iepriekš prognozēts. Prognozes liecina, ka turpmākajos gados pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies ap 3 %. Neskatoties uz satricinājumiem starptautiskās tirdzniecības attiecībās, ir bijusi spēcīga arī globālās tirdzniecības izaugsme, un šogad tās izaugsme paredzēta nedaudz mērenāka nekā pērn. Nav gaidāmas arī nozīmīgas monetārās politikas izmaiņas – Eiropas Centrālā banka bāzes procentu likmi pašlaik saglabā nemainīgu, un ir sagaidāms, ka šī un nākamā gada laikā tā arī saglabāsies 2–2,5 % robežās. 

Ilgtermiņā paredzams, ka likmes varētu palikt 2-3 % robežās. Kopumā tas norāda uz stabilāku finanšu vidi un mazāku nenoteiktību attiecībā uz kreditēšanas izmaksām.“Globālā ekonomika šobrīd atrodas mērenas, bet stabilas izaugsmes fāzē. Galvenais nenoteiktības avots joprojām ir tirdzniecības politika un ģeopolitiskie riski. Ja pēdējās ASV tarifu izmaiņas Eiropai neatstāj tiešu būtisku ietekmi, tad pastāvošā nenoteiktība ir tā, kas rada negatīvu ietekmi, ietekmējot uzņēmumu pārliecinātību,” uzsver J. Vidgrēns.

Runājot par Tuvo Austrumu konfliktu un tam sekojošo naftas cenu pieaugumu, ekonomists atbild, ka tieši šādu situāciju dēļ globālajā ekonomikā joprojām pastāv augsta nenoteiktība. “Konflikta ietekmes apjoms būs atkarīgs no tā, cik ilgi konflikts turpināsies un cik ilgi saglabāsies naftas cenu pieaugums. Ja naftas cenu kāpums saglabāsies šī brīža līmenī vai arī turpinās augt, šī konflikta ietekmi gan uz pasaules, gan Baltijas un Latvijas ekonomiku varēs novērot jau tuvākajos mēnešos, un tas vistiešāk atspoguļosies augstākā inflācijā,” skaidro J. Vidgrēns.