Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Vietu spēcīgā enerģētika

Viesnīca ir vieta, kur ikvienam ceļotājam atpūsties un sagatavoties jaunam dienas cēlienam. Tādās vietās kā Stūra māja, Karosta u.tml. ir ļoti spēcīga enerģētika, turklāt dzirdēts, ka cilvēkiem nav vēlams ilgstoši atrasties tāda tipa objektos. Manuprāt, tik spēcīga enerģētika un vēsture nav savienojama ar viesnīcas telpām. Pavadīt šādā vietā vairākas stundas, klausīties gida stāstījumu, aplūkot fotogrāfijas u.tml. ir viena lieta, taču nakšņot, baudīt vakariņas un brokastis ir pavisam kas cits.

Viesnīca vienreizējam apmeklējumam

Lielākā daļa no šādiem projektiem, kad ēkās ar smagu un negatīvu vēsturi, tiek izveidotas viesnīcas, nav ilgtspējīgi, jo tūristi neatgriezīsies tur atkal un atkal, salīdzinot ar klasiskām viesnīcām. Tās parasti ir vietas, ko redzēt vienu reizi. Lai atkārtoti piesaistītu apmeklētājus, nepieciešams regulāri strādāt pie jauniem risinājumiem  - atjaunot ekspozīcijas, rīkot tematiskos pasākumus u.tml., taču arī tas, visticamāk, piesaistīs apmeklētājiem tikai uz dažām stundām bez atkārtotas nakšņošanas. Protams, šāda tipa viesnīcas nevar salīdzināt ar viesnīcu tās klasiskajā izpratnē – tie ir divi pavisam atšķirīgi segmenti, kuri savstarpēji nekonkurē. Tomēr jāatceras, ka viesnīcas pamatuzdevums ir komforta, viesmīlības un laba servisa nodrošināšana, ko pieprasa ikviens klients. Jā, varbūt pavadīt vienu nakti vietā, kas apvīta ar nostāstiem un mītiem, vai kurā risinājušās šausmu lietas, ir aizraujoši, bet, ja tas jādara trīs vai pat četras naktis, nedomāju, ka veidotos lieliskas atmiņas par ceļojumu. Šādas vietas varētu būt aktuālas jauniešu auditorijai, kuri meklē ekstrēmas izjūtas, dodoties no vienas vietas uz otru.

Vēlme pēc neierastām sajūtām pārspēj vēlmi pēc komforta

Līdzīgi kā mainās apģērbu mode, arī tūrisma nozarē tiek ieviesti dažādi jaunumi uzmanības piesaistīšanai. Ja runājam par mūsu vēstures drūmākajām lappusēm, viennozīmīgi esmu pret to izmantošanu biznesam un izklaidei. Vēlme pēc neierastām sajūtām var pārspēt vēlmi pēc komforta, bet noteikti ne ilgtermiņā. Lieliskus piedzīvojumus iespējams atrast arī citur, piemēram, dodoties laivu braucienos, nakšņojot teltīs vai paliekot nelielās mājiņās kalnos vai pie jūras.

Raksts tapis sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība, jo Rimma Mateļska ir tās absolvente