Arī pasaules vadošās ekonomikas šogad ir spējušas parādīt noturību un gadu aizvadīt mērenas izaugsmes zīmē. Neskatoties uz saspringto sākumu, situācija gada otrajā pusē strauji uzlabojās arī Latvijā. Gadu noslēdzam ar patēriņa un aizņēmumu optimismu, strauju algas pieaugumu un izaugsmi teju visās nozarēs. Kādas piecas atziņas mums mācījis 2025. gads?

Tarifu panika izrādās nepamatota

Gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumiem, nosakot importa tarifu palielinājumu teju visās preču grupās un visām valstīm. Dažās nozarēs prognozētais tarifu slogs sasniedza pat 20–30 %, kas radīja bažas par globālas eskalācijas risku un satricināja finanšu tirgus. Lai gan martā un aprīlī akciju un obligāciju vērtība kritās, panika izrādījās īslaicīga. Jau vasarā tirgi atguvās, jo politisko sarunu rezultātā panāktie kompromisi mazināja spriedzi. Ekonomikas pamata rādītāji saglabājās stabili – piegādes ķēdes netika traucētas, globālais pieprasījums turpināja augt, un uzņēmumi pielāgojās jaunajiem nosacījumiem.

Baltijas valstis, tostarp Latvija, no šīm neskaidrībām pat ieguva. ASV importētāji, baidoties no tarifu kāpuma, steidzās veidot krājumus, kas palielināja pasūtījumus mūsu ražotājiem un piegādes ķēžu dalībniekiem. Tas veicināja apstrādes rūpniecības izaugsmi un sniedza papildu impulsu ekonomikai. Līdzīgas pozitīvas tendences bija jūtamas arī Vācijā, kur pieprasījums pēc eksporta precēm pieauga. Neskatoties uz Vācijai prognozēto recesiju, tā spēja no ekonomikas sarukšanas izvairīties, un eirozonas ekonomika kopumā demonstrēja mērenu izaugsmi, īpaši veselīgu – Spānijā un Francijā. 

Zelta renesanse globālajos finanšu tirgos

Šogad pasaules finanšu tirgos novērojām krasu zelta cenas pieaugumu, šobrīd cenai pārsniedzot 4500 dolārus par unci. Šīs pārmaiņas bija negaidītas, jo līdz 2024. gadam vairāk nekā desmit gadus zelta cena svārstījās starp 1000 un 2000 dolāriem par unci, neizrādot izteiktu tendenci pieaugumam. Tas nozīmē, ka tie, kuri pirms gada iegādājās zeltu par 2500 dolāriem, šobrīd ir ieguvuši līdz pat 80 % vērtības pieaugumu. Šis straujais kāpums skaidrojams ar investoru vēlmi meklēt drošu patvērumu ģeopolitisko neskaidrību un augošo valsts parādu risku apstākļos, kad obligāciju tirgus kļūst mazāk pievilcīgs zemāku procentu likmju vidē un akciju sagaidāmie ienesīgumi – mazāki un nenoteiktāki.

Pieprasījumu pēc zelta veicināja ne tikai privātie investori, bet arī valstu centrālās bankas, kas palielināja savas zelta rezerves. Neizbēgami šī dārgmetāla vērtību cēlis arī tehnoloģiju sektors, kas zeltu izmanto modernajās tehnoloģijās. Vai zelts spēs noturēties šajos cenas līmeņos? Tas vēl ir atvērts jautājums, taču tagad ieguldīt zeltā ir par vēlu, jo labākais brīdis bija pirms gada vai pat diviem.

Mākslīgais intelekts turpina savu uzvaras gājienu

Šogad ASV akciju tirgus lielā mērā balstījās uz tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi, ko virzīja investīcijas mākslīgajā intelektā (MI). Tiek būvēti jauni datu centri, attīstīti mākoņrisinājumi un jaunas tehnoloģijas MI kapacitātei. No šādiem uzņēmumiem varu izcelt Nvidia, kas ražo augstas veiktspējas mikroshēmas šiem mērķiem. Šī un citu MI tehnoloģiju flagmaņu peļņa un akciju cenas turpina augt, veicinot optimistisku fonu visā akciju tirgū.

Gadam tuvojoties izskaņai, atsevišķus investorus māc bažas par iespējamu MI tehnoloģiju virzītu akciju cenu burbuli, kas līdzinās interneta uzplaukumam gadsimtu mijā. Lai gan investori meklē paralēles, tirgus ir salīdzinoši mierīgs, un šobrīd nav pamata prognozēt straujas akciju tirgus pārmaiņas MI ietekmē.

Procentu likmju kritums atdzīvina kreditēšanu un būvniecību

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums samazināt bāzes likmi līdz 2 % un turēt to šajā līmenī kopš vasaras radīja skaidrību un uzticību tirgum. Kredītu maksājumi kļuva mazāki , un tas iedrošināja gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus atgriezties pie iepriekš atliktiem plāniem. Hipotekārais tirgus atdzīvojās, iedzīvotāji sāka domāt par jauniem mājokļiem, bet uzņēmumi  par paplašināšanos, investējot attīstībā. Šī stabilitāte, mazinoties kredīta apkalpošanas izmaksām, kļuva par dzinuli patēriņam un investīcijām, kas savukārt iedeva impulsu visai ekonomikai – trešajā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par  2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) salīdzinājumā ar šo periodu pirms gada.

Likmju samazinājuma ietekmē arī būvniecības sektors Latvijā piedzīvoja iespaidīgu izaugsmi – apjomi pieauga par aptuveni 9 %. Uzskatu, ka likmju stabilitātes gadījumā būvniecības izaugsme turpināsies, jo prognozējamība šobrīd dod drošības sajūtu gan patērētājiem, gan investoriem.

Mainītas lomas darba tirgū

Latvijā piedzīvojam ievērojamu strukturālu spiedienu darba tirgū. Bezdarba līmenis ir vēsturiski zemākajā līmenī, darbaspēka trūkums saglabājas, un tas mudina darba devējus pielāgoties darbinieku algu gaidām un tās celt. Vidējais bruto atalgojums Latvijā šī gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 7,8% %, kas ir ievērojami straujāks pieaugums nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Lai gan šis temps uzņēmumiem kļūst izaicinošs, var prognozēt, ka algu pieauguma temps turpmāk saglabāsies virs Eiropas vidējā līmeņa, tomēr nedaudz mērenāks nekā iepriekšējos gados, prognozējami ap 6 % pieaugums 2026. gadā.

Lai gan iedzīvotāji pelna vairāk, viņi tērē piesardzīgi. Neskatoties uz algu kāpumu un darba nodokļu izmaiņām gada sākumā, kas neto vidējā atalgojuma pieaugumu ir nodrošinājis 10,5 % apmērā, iekšējais patēriņš pieauga salīdzinoši lēni. Ģeopolitiskā nenoteiktība un bažas par nākotni veicināja noguldījumu pieaugumu bankās. Tikai gada vidū patēriņš atdzīvojās – pieauga nepārtikas preču, tai skaitā automobiļu tirdzniecība, kas deva impulsu ekonomikai un kā viens no faktoriem palīdzēja IKP trešajā ceturksnī pieaugt par daudzus ceturkšņus neredzētu pieauguma tempu, proti, 0,6 % ceturksnī. Arī energoresursu cenas šogad bija stabilas, radot pamatu ekonomikas attīstībai, mazinot spiedienu uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Kopumā 2025. gads Latvijai bijis mērenas ekonomiskās izaugsmes gads, un līdzīga izaugsme gaidāma arī nākamgad.