Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Kopiena, nevis sacensība

Digitālā transformācija skolā ir kolektīvs process. Tajā piedalās dažādi skolotāji ar atšķirīgu pieredzi, tempu un pārliecību. Tieši daudzveidība ir skolas spēks – vieni eksperimentē ātrāk, citi piesardzīgāk. Ja šī atšķirība tiek uztverta kā resurss, nevis trūkums, skola iegūst vidi, kurā mācās visi. Atbalstoša kultūra, kur pieredzējušāki kolēģi dalās ar piemēriem, bet iesācēji drīkst jautāt un kļūdīties, pārvērš tehnoloģijas par kopīgu valodu. Tad digitālās pārmaiņas vairs nav sacensība, bet ceļš, kuru iet kopā.

Ceļš, kas pieejams katram

Lai skolotājam būtu iespējams justies droši šajās pārmaiņās, nepieciešams ne tikai rīks, bet arī telpa mācīties. Šādu telpu piedāvā mācību programma “Cilvēcīgi par tehnoloģijām”, kas izveidota tieši pedagogiem un pieejama pašmācības formātā – savā tempā, sev ērtā laikā.Programma ļauj iepazīt digitālos rīkus caur citu skolotāju pieredzi, praktiskiem piemēriem un saprotamu skaidrojumu. Tā neveido vienu “pareizo” ceļu, bet palīdz ieraudzīt iespējas un pašam izvēlēties, kas der tieši manai klasei un manam stilam. Šī pieeja mazina sajūtu, ka “es esmu vienīgais, kurš nesaprot”, un atgriež pārliecību – arī digitālajā vidē var justies droši.

Ko parāda pieredze

2025. gada pētījums par pedagogu digitālo prasmju pašnovērtējumu pēc programmas skaidri parāda, cik strauji var notikt izaugsme, ja skolotājam tiek dota struktūra un droša vide. Programmas sākumā sevi kā “iesācējus” vērtēja 13 % dalībnieku, bet noslēgumā – vairs tikai 2 %. “Izmēģinātāju” īpatsvars samazinājās no 42 % līdz 24 %, savukārt “lietotāju” skaits pieauga no 33 % līdz 47 %, bet “ekspertu” – no 9 % līdz 20 %. Šie skaitļi rāda nevis tehnoloģiju “uzvaru”, bet cilvēka pārliecības maiņu. Lielākā daļa pedagogu sākotnēji atrodas starpposmā – viņi mēģina, bet nav droši. Kad tiek piedāvāts saprotams ietvars un iespēja mācīties savā tempā, notiek pāreja no piesardzības uz apzinātu rīcību. Skolotājs nevis tiek “pārliecināts”, bet iegūst sajūtu, ka viņš šo vidi var pārvaldīt.

Cilvēcīga digitalizācija

Cilvēcīga digitalizācija sākas ar cilvēku. Ar skolotāju, kurš ik dienu ir klasē, ar viņa laiku, pieredzi un profesionālo intuīciju. Tehnoloģijas var kļūt par palīgu, kas atbrīvo resursus būtiskākajam – darbam ar bērniem. Mākslīgais intelekts, piemēram, var palīdzēt ātrāk sagatavot materiālus, strukturēt idejas vai veidot stundu plānus. Tas nenozīmē atteikšanos no pedagoga lomas – tieši pretēji, tas ļauj vairāk enerģijas veltīt sarunai, attiecībām un skolēna attīstībai.

Skola, kas aug kopā ar cilvēkiem

Digitālā skola nav par to, cik moderna ir platforma. Tā ir par to, vai cilvēks, kurš ar to strādā, jūtas drošs. Kad tehnoloģijas ienāk skolā kopā ar izpratni, atbalstu un izvēles brīvību, tās kļūst par dabisku darba daļu.Tad pārmaiņas vairs nav biedējošas. Tās kļūst par iespēju – mācīties, augt un strādāt gudrāk. Pedagogi, kas šādi raugās uz tehnoloģijām, ne tikai seko laikam, bet veido vidi, kurā labi jūtas.