Tā ir arī attieksmes mēraukla — par sabiedrības briedumu, cieņu un vēlmi nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem. Turklāt piekļūstamības ieviešanai ir arī skaidri pragmatisks ieguvums — tā palīdz veidot vienkāršākus, efektīvākus un lietotājam draudzīgākus risinājumus, kas uzlabo pieredzi plašam cilvēku lokam. 

Piekļūstamība nav niša – tā ir sabiedrības vajadzība

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, vairāk nekā 1,3 miljardi cilvēku visā pasaulē dzīvo ar kādu invaliditātes formu — tas ir aptuveni katrs sestais pasaules iedzīvotājs. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, cilvēki ar invaliditāti veido aptuveni 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šie skaitļi apliecina, ka piekļūstamība nav tikai nelielai sabiedrības daļai aktuāls jautājums — tā tieši ietekmē simtiem miljonu cilvēku un netieši attiecas uz mums visiem, jo dzīves laikā ikvienam var rasties vajadzība pēc pieejamākiem risinājumiem.

Kāpēc piekļūstamība ir būtiska visiem, ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti? Piekļūstamības standarti mudina uzņēmumus un valsts iestādes dziļāk iedziļināties lietotāju vajadzībās, radot vienkāršākus un funkcionālākus risinājumus visiem. Tie dod iespēju mainīt skatījumu uz digitālajiem pakalpojumiem — no sarežģītiem procesiem uz intuitīvu, vienkāršu lietošanu. Šī lietotājorientētā pieeja ļauj izprast dažādu cilvēku vajadzības un radīt vienkāršākas, saprotamākas un efektīvākas sistēmas, kas palīdz ne tikai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, bet arī senioriem, cilvēkiem ar kognitīviem izaicinājumiem un visiem, kuri novērtē saprotamu un ērtu digitālo vidi ikdienā.

Piekļūstamības risinājumi attiecas ne tikai uz redzamajām invaliditātēm. Pastāv arī neredzamās vajadzības — piemēram, cilvēkiem ar epilepsiju, daltonismu, kognitīviem traucējumiem vai tiem, kuriem pārmērīga vizuālā stimulācija izraisa veselības problēmas. Ir arī cilvēki, kuriem sarežģīta valoda ir šķērslis. Vieglā valoda ir būtiska ne tikai personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet arī, piemēram, nedzirdīgajiem, kuru ikdienas saziņa notiek zīmju valodā un kuriem rakstītās valodas izpratne var būt ierobežota. Tāpēc piekļūstamība nav jāuztver kā vienreizējs projekts, ko izpilda un noliek malā. Tā ir nepārtraukts un gan ētiski, gan praktiski nozīmīgs process. 

Dizaina vienkāršība kā piekļūstamības atslēga

Šo pieeju izjūtam arī praksē, strādājot pie publisko portālu redizaina. Jau no paša sākuma rūpīgi izvērtējām piekļūstamības aspektus un testējām dažādus risinājumus, lai nodrošinātu, ka visi procesi ir maksimāli vienkārši un ērti dažādām lietotāju grupām. Piemēram, cilvēkiem, kuri portālu lieto tikai ar klaviatūras palīdzību, atsevišķus moduļus var iziet vien piecos soļos — iepriekš tas prasīja 20 vai pat 30 klikšķu. Tas nozīmē, ka funkcionalitāte ir pārdomāti strukturēta, loģiska un pieejama, nodrošinot ātru un vienkāršu piekļuvi svarīgākajām funkcijām.

Funkcionalitāte nozīmē daudz vairāk nekā tikai to, ka mājaslapa “atveras”. Tai jābūt pilnvērtīgi pieejamai — jādarbojas gan ar klaviatūru, gan peli, gan ar ekrāna lasītāju vai balss vadības rīkiem. Lapas struktūrai jābūt loģiskai un saprotamai, saturam — viegli uztveramam, bet procesiem — izpildāmiem bez liekas piepūles. Tiklīdz portālā parādās interaktīvas funkcijas, piemēram, datu iesniegšana vai apstiprināšana, piekļūstamības nodrošināšana kļūst ievērojami sarežģītāka, taču kļūst arī vēl būtiskāka. Tieši tāpēc, veicot sistēmu modernizāciju vai izstrādājot jaunus portālus, ir būtiski jau sākotnēji ieviest augstākus piekļūstamības standartus. Tas ne tikai nodrošina atbilstību direktīvas prasībām, bet arī palīdz izvairīties no dārgām un laikietilpīgām pārstrādēm nākotnē.

Šādu pieeju veiksmīgi apliecina arī Ziemeļvalstu pieredze, kur piekļūstamības risinājumu precizitāte un praktiskums ir īpaši augstā līmenī. Piemēram, nesen kādā piekļūstamības kursā tika parādīts labākās mājaslapas piemērs 2023. gadā — ar ļoti vienkāršu dizainu, baltu fonu un ziliem, tumšiem elementiem. Lai arī vizuāli mājaslapa šķita minimālistiska, tā bija ārkārtīgi funkcionāla un viegli lietojama, jo saturā un navigācijā valdīja maksimāla skaidrība un vienkāršība. Tur dominēja praktiskums un pieejamība, nevis estētika, un tas ļāva visiem lietotājiem ātri atrast vajadzīgo informāciju.

No juridiskas prasības līdz lietotāju vajadzību izpratnei

Arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu aktīvi strādā pie piekļūstamības risinājumu ieviešanas, taču nedrīkstam aizmirst, ka šie risinājumi tiek radīti cilvēkiem — tiem, kas tos lietos ikdienā. Tieši tāpēc ir būtiski iesaistīt mērķauditoriju jau izstrādes procesā, lai nodrošinātu, ka izstrādātie pakalpojumi un produkti ir ne tikai tehniski atbilstoši, bet arī praktiski un ērti lietojami dažādām lietotāju grupām. Tikai tā varam nodrošināt patiesu piekļūstamību, kas tiešām kalpo sabiedrības vajadzībām.