Pēdējā laikā degvielas mazumtirdzniecībā atkal ir vērojams cenu kāpums, un tam ir pāris ļoti būtiski iemesli. Pirmkārt, no šā gada 1. janvāra spēkā stājās valdības lēmums, paredzot, ka par degvielas rezervju glabāšanu ir jāmaksā 1,3 santīmi par katru litru plus PVN, kas kopumā veido 1,6 santīmus. Otrkārt, bija vērojams kārtējais cenu kāpums starptautiskajā tirgū, kas nenovēršami atstāj savu iespaidu gan uz degvielas vairumtirdzniecību, gan arī mazumtirdzniecību.

Neraugoties uz cenas kāpumu, nevar teikt, ka pēdējo dienu laikā samazinātos degvielas patēriņš Latvijā.

Būtisks patēriņa kritums bija vērojams krīzes gados, piemēram, 2009. gadā, bet šobrīd tas ir apstājies. Vēl jo vairāk - pērn tas palielinājās.

Kāpums nav būtisks, tomēr šeit būtiska ir patēriņa struktūra. Benzīna patēriņš minētajā periodā samazinājās par 11% - tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka Eiropas politika ir saistīta ar pāreju no benzīna uz citiem degvielas veidiem, kas lielā mērā atspoguļojas arī nodokļu politikā. Tajā pašā laikā sašķidrinātās gāzes tirdzniecība minētajā posmā ir palielinājusies par 23%, bet dīzeļdegvielas patēriņš - par 6%.

Interesants ir fakts, ka attiecīgajā laika posmā degvielas patēriņš, kā jau minēts, ir audzis par 1%, savukārt valsts ekonomikas attīstība ir bijusi krietni vien lielāka. Tas liek domāt, ka liela daļa no Latvijā patērētās degvielas ir tikusi iegādāta nelegālajā sektorā. Ir taču skaidrs, ka degvielas tirdzniecība nevar atpalikt no kopējās ekonomiskās attīstības - šie procesi mūsdienu tehnoloģiskajā laikmetā ir ļoti saistīti.

 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.