Jāsāk ar to, ka Latvijā saule ir pietiekami, lai īstenotu šādu projektu. Turklāt Latvijas valsts savos politikas dokumentos ir ierakstījusi, ka saules pie mums ir vairāk nekā Skandināvijas valstīs, kur jau tiek īstenota virkne veiksmīgu projektu. Mēs redzam, ka Dānijā un Zviedrijā pēdējos gados pilsētvidē parādās jauni integrēti risinājumi. Svarīgs aspekts, ko mums vajadzētu mācīties no šiem projektiem - tiem jābūt redzamiem, publiski pieejamiem, lai sabiedrība redz, ka attīstība šajā virzienā notiek un valsts tic jaunām un inovatīvām tehnoloģijām.

Kāpēc saules paneļus vajadzētu izvietot uz LNB ēkas jumta? Tāpēc, ka LNB saņēma klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus, kas dažādu projektu ietvaros vairāku miljonu apmērā ir atbalstījis saules tehnoloģiju izmantošanu. Šie projekti ir izkaisīti pa visu Latviju, to publiskā redzamība nav tik liela, savukārt LNB būtu labs piemērs, kas skaidri parādītu, ka tehnoloģija Latvijā darbojas, kā arī iedrošinātu sabiedrību to aktīvi izmantot. Īstenojot LNB projektu ar saules paneļiem, mēs parādam valstīm, kurām esam pārdevuši savas CO2 izmešu kvotas pret šo instrumentu, ka mēs ne vien izmantojam, bet arī veicinām šīs tehnoloģijas plašāku atpazīstamību un izmantošanu.

Būtisks netaustāms ieguvums no projekta īstenošanas būtu starptautiska atpazīstamība, jo pēdējos gados reģionā nav bijuši tādi lieli objekti, kuros izmantota saules enerģija. Mēs parādītu, ka LNB kā simbols būvēts atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām. Igaunijā uzbūvēja kultūras un mākslas muzeju, kurā nekādu saules tehnoloģiju nav. Šī beidzot ir tā iespēja Latvijai būt Baltijas līderei, domājot par attīstības un inovāciju jautājumiem. Rīgai ir iespēja sevi starptautiski pozicionēt kā «saules pilsētu», asociējot sevi ar ilgtspēju un inovācijām. Protams, vienlaikus jānodrošina, lai informācija par šo projektu būtu publiski viegli pieejama.