Liela nozīme būs tam, kā
vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt
darbiniekus, spītējot satraukumam.
Kā rodas bailes?
Bailes rodas no iepriekšējās
pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus,
mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar
pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu
cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus
neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.
Vēl viens aspekts –
ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu
skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens
nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa
ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus
atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar
neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai
divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos
trauksmes sajūtu.
Drošības
šalle jeb SCARF modelis
SCARF ir vadības
un sadarbības domāšanas modelis, kas radīts, balstoties uz
neirozinātnes pētījumiem. Tā pamatā ir uzskats, ka piecas
sociālās jomas aktivizē tos pašus draudus un rada tās pašas
reakcijas mūsu smadzenēs, kuras piedzīvojam situācijās, kas
saistītas ar fizisku izdzīvošanu. Šī "primitīvā" reakcija
palīdz izskaidrot, kāpēc sociālu krīžu situācijās var rasties
spēcīgas emocionālas reakcijas un kāpēc tās bieži vien ir
grūti kontrolēt. Tas ir instinkts, un diemžēl mēs nevaram
vienkārši to "izslēgt".
Status
– statuss – apliecina to, cik nozīmīgi esam citiem; certainty
– noteiktība – ir mūsu spēja paredzēt nākotni; autonomy
– autonomija – rada sajūtu ka kontrolējam notikumus;
relatedness –
radniecīgums – nozīmē, cik droši jūtamies kopā ar citiem;
fairness
– taisnīgums – cik godīgi uztveram savstarpējās attiecības.
Piemēram, ja esam
izslēgti no kādas aktivitātes (t. sk. sabiedriskās dzīves), mēs
to varam uztvert kā mūsu statusa un piederības apdraudējumu.
Pētījumi liecina, ka šī reakcija var stimulēt to pašu smadzeņu
reģionu, ko stimulē fiziskas sāpes. Citiem vārdiem sakot, mūsu
smadzenes raida signālu, ka esam pakļauti briesmām. Turklāt,
jūtot fizisku vai sociālu apdraudējumu, stresa hormona kortizola
izdalīšanās ietekmē radošumu un produktivitāti – mēs
burtiski nespējam domāt "taisni", domas šaudās un lēkā, un
tas apdraudējuma sajūtu tikai pastiprina.
No otras puses,
kad jūtamies atalgoti (piemēram, saņemot uzslavu par paveikto
darbu), mūsu smadzenes izdala dopamīnu – laimes hormonu. Un,
protams, mēs vēlamies vairāk! Tāpēc meklējam veidus, kā atkal
tikt apbalvotiem.
Šis modelis, kas
izskaidro cilvēku reakciju uz stresa situācijām, pareizi ievirzot,
var kļūt par sava veida aizsargmehānismu un drošības "šalli",
ko gudrs vadītājs var radīt saviem darbiniekiem.
Kā rīkoties
vadītājam?
Saskaņā ar SCARF
principiem vadītājiem būtu rekomendējama sekojoša rīcība.
Statuss.
Novērtējiet un uzslavējiet šobrīd pareizo rīcību un katra
cilvēka ieguldījumu konkrētās situācijas risināšanā.
Noteiktība.
Radiet maksimālu paredzamību tuvākajam laikam – kaut vai mēnesim
vai nedēļai – un savlaicīgi skaidrojiet, kādi lēmumi un kāpēc,
iespējams, būs jāpieņem. Ļoti svarīgi runāt par atalgojumu,
lai vairotu drošības sajūtu – šis aspekts šobrīd ir viens no
svarīgākajiem.
Autonomija.
Mudiniet cilvēkus pieņemt lēmumus patstāvīgi, ļaujiet
izvēlēties, radiet jaunas iespējas. Atbalstiet darbinieku
iniciatīvu un radošumu, rosiniet izmēģināt jaunas idejas.
Radniecīgums.
Veidojiet spēcīgas komandas un stipriniet sadarbību. Šis ir ļoti
labs laiks, lai saliedētu cilvēkus, jo ir jāmeklē jauni
risinājumi un jāpielāgojas pārmaiņām.
Taisnīgums.
Izturieties vienlīdz taisnīgi pret visiem, piemērojiet vienādas
prasības, nodrošiniet vienādas iespējas vismaz vienas amata
pozīcijas ietvaros. Šobrīd daudziem biznesiem klājas grūti,
tāpēc ir sevišķi svarīgi, lai visi kopā kā vienota komanda
pārvarētu grūtības.
Vadītājs – mamma, kuģa kapteinis
un valsts prezidents
Ja pagājušajā ekonomiskajā krīzē
apzinājāmies, ka tā skar atsevišķas valstis, tad šobrīd vairāk
vai mazāk vienāda situācija ir visā pasaulē, tāpēc zūd
stabilitātes un drošības sajūta. Cilvēki saprot, ka viņiem nav,
kur aizbēgt labākas dzīves meklējumos. Tāpēc svarīgāk nekā
jebkad agrāk ir sniegt skaidru un saprotamu informāciju, demonstrēt
mierīgu komunikāciju, interesēties par katru cilvēku personīgi,
ar saprotošu attieksmi uzklausīt šaubas un bažas.
Savā ziņā
darba devējs pilda gan mammas, gan vienlaikus valsts prezidenta
funkcijas un vēl vada savu kuģi stipri nemierīgos ūdeņos, kas
slēpj zemūdens akmeņus. Skaidrs, ka vadītājs ir tieši tādā
pašā situācijā kā viņa padotie – tikpat nobijies un
satraucies, taču ir jāspēj saņemt sevi rokās un radīt
noteiktību vismaz par tuvāko laiku – cik ilgi prognozējama
dīkstāve, algas vai bezalgas atvaļinājumi vai, gluži pretēji,
palielināta darba slodze, piemēram, piegādes kompānijās.
Nav pareizas vai nepareizas rīcības,
svarīga ir vadības politika. Iespējams, ir vērts kādu kolēģi
bez redzama inficēšanās riska aizsūtīt pašizolācijā, lai
uzlabotu mikroklimatu pārējiem un mazinātu stresu, vai varbūt
aizvērt biroju un strādāt no mājām, ja darba specifika to
atļauj. Noteikti ir jārunā un jārūpējas par elementāru
drošību – dezinfekcijas līdzekļiem, telpu vēdināšanu,
sociālo distancēšanos. Svarīgi radīt darbiniekos drošības
sajūtu, ka darba devējs par viņiem rūpējas.
Kādi ir attālinātā darba plusi un
mīnusi?
Daudzi šajā neziņas pilnajā laikā
izvēlas attālinātu darbu. Tam ir savi plusi un mīnusi. Protams,
ikdienā, tiekoties ar cilvēkiem birojā, informācijas apmaiņa
notiek daudz ātrāk. Rakstiski informācijas plūsma ne vienmēr ir
tik labi organizēta, tāpēc daudzām organizācijām tā ir iespēja
mācīties.
Arī mēs, "Domenikss", apgūstam jaunas prasmes un
iepazīstam Office 365 iespējas, ko agrāk neesam izmantojuši. Šis
laiks ir iespēja uzlabot attālinātā darba iemaņas, turklāt tas
lieliski sasaucas ar tendenci, ka jauniešiem patīk strādāt
attālināti. Ja līdz šim daudzi darba devēji ir uzskatījuši,
kas tas nav viņiem pieņemami, tagad to var izmēģināt praksē un
varbūt atklāt jaunus apvāršņus. Domāju, ka nākotnē tas būs
ieguvums sabiedrībai kopumā, jo daudzi procesi, kam esam veltījuši
laiku un enerģiju, sakārtosies un notiks ātrāk un vienkāršāk.
Manuprāt, daudz ko izšķirs tas, kā
uztversim šo situāciju kopumā: kā baiļpilnu laiku, kad galvenais
ir paslēpties, vai iespēju apgūt jaunas prasmes un iemaņas, lai
ilgtermiņā šis laiks paliktu atmiņā ne tikai kā krīze, bet arī
kā ieguvums.
Piebilde no Dienas Bizness. Šis ir īpaši sarežģīts vadītājiem, tāpēc jau 3. aprīlī rīkojam vebināru: Kā vadītājam stiprināt sevi un komandu.