Iveta Dzērve, sabiedrisko attiecību aģentūras “Repute” dibinātāja
Šobrīd
komunikācijas nozare, kura man ir tik tuva un ar kuru esmu augusi un
saaugusi jau vairāk nekā 20 gadus, ir milzu neziņas priekšā. Tāpēc
atļaušos runāt to vārdā, kuri pēdējo dienu laikā man
zvanījuši un stāstījuši par situāciju savā uzņēmumā.
Bez
lieka patosa atzīšu, ka man sāp sirds par katru, kas līdz šim
attīstījis savu ideju un biznesu, bieži strādājot diennaktīm
šajā visnotaļ stresa pilnajā nozarē. Šis ir tas laiks, kad
jēdziens konkurents tiek paslaucīts pagultē. Šis ir laiks, kad
nozarei ir jābūt vienotai un neiecietīgai pret tiem, kuri esošo
situāciju izmanto, lai glābtu savu ādu, aizmirstot, ka šajā
laivā sēžam visi. Domāju tos, kas ārkārtas situācijas aizsegā nolēmuši
nenorēķināties ar aģentūrām. Līdz ar to jau tā sarežģīto
situāciju padarot bezcerīgu.
Latvijai
ir izcili grafiskie dizaineri; talantīgi radošie prāti; mēs
spējam noorganizēt pasākumus, par kuriem sajūsmā elš visa
pasaule, un sarīkot tādas sabiedrisko attiecību kampaņas, ka
ārvalstu partneriem neticībā ieplešas acis.
Mēs
esam patiesi talantīgi un strādāt spējīgi!
Diemžēl
jau šobrīd reklāmas, pasākumu, dizaina un sabiedrisko attiecību
aģentūrās atbrīvo darbiniekus vai plāno to darīt. Pēdējās
nedēļas laikā mēs maksimāli cenšamies darīt visu, lai noturētu
savu vietu uz "šīs saules". Mēs apzināmies, ka tuvākās
nedēļas būs vēl daudzu izaicinājumu pilnas.
Tāpēc
lūgums mūsu klientiem – mums visiem kopā jāiztur šis laiks.
Galvenais uzsvars iepriekš teiktajā ir uz vārdu KOPĀ.
Lūgums
partneriem – esam korekti! Tik vienkārši!
Mēs,
sabiedrisko attiecību nozares pārstāvji, šobrīd daudz laika un
zināšanu veltām, lai palīdzētu arī klientiem pārvarēt šo
sarežģīto laiku. Aģentūras telefoni ir karsti, strādāts tiek,
neskaitot stundas, jo labi apzināmies – izdzīvos vai neizdzīvos
klienta bizness ir jautājums par visas valsts ekonomikas
izdzīvošanu.
Daudzi
komunikācijas nozarē strādājošie ir uzvarējuši un šobrīd
"pazaudējuši" visus valsts un pašvaldību iepirkumus, kuri
jebkādā veidā bija saistīti ar publiskiem pasākumiem. Tie ir
milzīgi apjomi!
Kad
valsts pārvalde "sit" pirmā
Šis
ir laiks, kad mums īpaši nepieciešams valsts atbalsts. Arī
sniedzot iespēju kompensēt darbiniekiem dīkstāves; ļaujot
atlikt nodokļu maksājumus, lai mēs varētu turpināt startēt
valsts un pašvaldību izsludinātajos iepirkumos un kopīgiem
spēkiem pārciest šo sarežģīto laiku.
Atļaušos
apgalvot, ka, pirmkārt, mēs būtu iepriecināti un pateicīgi, ja
valsts institūciju ierēdņi mūs nečakarētu. Pavisam nesen viena
no valsts iestādēm dažu stundu laikā lika atsūtīt cenu
piedāvājumu par kāda videoklipa izstrādi, bet jau pēc divām
dienām mums bija skaidrs, ka šī bijusi kārtējā formālā cenu
aptauja, jo videoklipu varējām jau aplūkot TV ekrānos un
sociālajos tīklos. Šīs iestādes ierēdņi pat neiedomājās
aģentūrai vismaz pavēstīt aptaujas rezultātus! Šķiet,
elementāra pieklājība. Un tikai.
Šobrīd
nozarē runā par valsts institūciju, kas atsakās aģentūrai
apmaksāt paveiktu darbu, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī.
Ja situācija pārrunu ceļā netiks atrisināta, tad ceru, ka jau
tuvākajā laikā dzirdēsim šos varoņus skaļi nosauktus.
Viennozīmīgi
arī mūsu nozarei jābūt vienai no atbalstāmo nozaru saraksta, jo
mēs visi esam cieši saistīti un, krītot vienam, kritīs nākamais!
Ja "krītam" mēs, tiek būtiski ievainota visa industrija.
Rezultātā tuvu bojāejai būs milzīga industrija, kas dienu dienā
ražo idejas un saturu; izstrādā dizainus, organizē pasākumus un
konferences; atspoguļo, analizē un informē.
Svarīga
izpratne
Es
gan atļaušos apgalvot, ka šobrīd būtiski ir saņemt ne tikai
atbalstu, bet arī izpratni par līdz šim pieļautajām kļūdām,
vismaz mēģinot izvairīties tās padarīt vēl dziļākas.
Piemēram, šobrīd atbalstāmo nozaru sarakstā vismaz trešdaļa ir
tie, kas līdz šim darbiniekiem maksājuši mazāku algu par
minimālo. Tātad uzņēmumi, kas aktīvi atbalstījuši ēnu
ekonomiku.
Būtu
tikai loģiski, ka, izvērtējot atbalstāmās nozares, apstiprinot
pieprasījumus par atbalstiem, kā arī izvērtējot valsts
iepirkumus – priekšroka tiktu sniegta uzņēmumiem, kuri līdz šim
bijuši godprātīgi nodokļu maksātāji. Būsim reāli –
uzņēmēji, kas līdz šim ekonomējuši uz darbinieku rēķina, to
darīs arī pēckrīzes periodā. Tāpēc es gribētu oponēt finanšu
ministra Jāņa Reira kunga teiktajam, ka nebūs iespējams
izkontrolēt negodprātīgus gadījumus, piesakot savu uzņēmumu
valsts atbalstam. Valsts ieņēmumu dienestam ir visas iespējas
izkontrolēt un pieņemt izsvērtus lēmumus, izvērtējot līdzšinējo
uzņēmumu darbību.