Analizējot Igaunijas piemēru, kur akcīzes nodokļu paaugstinājumu sāka 2016. gadā un turpināja šī gada sākumā, vietējie tirgotāji zaudēja lielu daļu klientu, kas degvielu sāka iegādāties kaimiņvalstīs, tostarp Latvijā, radot pārdošanas apjomu kāpumu Latvijā gan biznesa, gan privāto klientu segmentā.

Īstenojot Finanšu ministrijas virzītās akcīzes nodokļa izmaiņas, benzīna cena no nākamā gada var pieaugt par vairāk kā 3,4 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegvielai par vairāk nekā 3,7 eiro centiem litrā, šeit neņemot vērā globālā naftas tirgus izmaiņas un degvielas iegādes cenu, ko ir grūti prognozēt. Plānotais akcīzes nodokļa pieaugums Latvijā var rezultēties ar pārdotā degvielas apjoma samazināšanu, jo klienti, kam tas būs iespējams, it īpaši pierobežā, degvielu sāks iegādāties ārpus Latvijas. Turklāt tiks zaudēta arī daļa Igaunijas klientu, kas šobrīd savas paaugstinātās degvielas cenas dēļ degvielu iegādājas Latvijā.

Latvijas degvielas tirgus cenas kļūs mazāk konkurējošas un kravu pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kā arī privātpersonas varētu izvēlēties veikt degvielas uzpildi Lietuvā, ja Lietuvas likumdošanā netiks veiktas līdzvērtīgas izmaiņas. Lielākie ieguvēji no akcīzes nodokļa izmaiņām pārējās Baltijas valstīs būs Lietuvas uzņēmēji un valsts. Tādēļ ir ļoti būtiski izsvērt šī nodokļa celšanas nepieciešamību un iespējas, vērtējot to ne tikai Latvijas mērogā, bet Baltijas valstu kontekstā.