Līdz aprīļa vidum Eiropas Komisijai iesniegs plānu, ko Latvija iecerējusi darīt dzelzceļa projekta Rail Baltica tālākajai attīstīšanai.

Šāda vienošanās tika panākta otrdien, 8. martā, satiksmes ministram Uldim Augulim tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) nozīmēto Rail Baltica projekta koordinatoru Pāvelu Teličku, Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta pārstāvi Džeimsu Pondu un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Ivetu Šulcu, informēja Satiksmes ministrija(SM).

Tikšanās laikā pārrunātas arī iespējas attīstīt ātrvilcienu Rīga – Maskava, to veidojot kā pievadu Rail Baltica dzelzceļa tīklam.

Šobrīd noteiktais termiņš izpētes par ātrgaitas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūves iespējamību pabeigšanai ir 2011. gada 31.marts, taču, tā kā Lietuva galīgo lēmumu par trases maršrutu nav paudusi, iespējams, ka to būs nepieciešams pagarināt. Latvija un Igaunija atbalsta maršrutu Tallina – Pērnava – Rīga – Bauska – Paņeveža - Kauņa.

Finansējums ir piešķirts trases sakārtošanai braukšanai ar ātrumu līdz 120 km/h. Lai arī Latvijas teritorijā dzelzceļa infrastruktūra ir salīdzinoši labā stāvoklī un Eiropas Komisija pēc Latvijas lūguma ir piekritusi darbu atlikšanai līdz 2011. gada beigām, P. Telička sagaida, ka Latvija savlaicīgi atsāks darbus Rail Baltica projekta īstenošanai, kas ir svarīgs priekšnosacījums arī citu dzelzceļa infrastruktūras projektu atbalstam, ziņo SM.

Kopējais Rail Baltica esošās infrastruktūras rekonstrukcijas projektam sākotnēji paredzētais finansējums veido 67.78 milj. Ls: Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta finansējums – 15.69 milj. Ls, VAS Latvijas dzelzceļš finansējums – 20.33 milj. Ls un valsts budžeta finansējums – 31.75 milj. Ls. Tehniski - ekonomiskā pamatojuma un tehniskās izpētes par jaunu Eiropas platuma dzelzceļa līniju Rail Baltica maršrutā Latvijas teritorijā kopējās izmaksas ir 1.55 milj. Ls apmērā, tai skaitā 0.77 milj. Ls jeb 50 % ir TEN-T budžeta atbalsts.

Rail Baltica projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, tālāk šo maršrutu pagarinot līdz Venēcijai.