Izraēlas kontūra kartē izskatās kā šaurs un garš burkāns. Tā augšdaļā klimats ir vēsāks, bet apakšējā daļā, kur atrodas tuksnesis un Nāves jūra, – karstāks. Uz Izraēlu kopā ar vīru devāmies februārī, kad valsts ziemeļu pusē, kur ir kalnaināks reģions, bija apmēram desmit, bet dienvidos – ap 25 grādiem. Tur arī noķērām vasaras sajūtu ziemā. Ieteicamais laiks ceļojumam uz Izraēlu ir no aprīļa līdz maijam, kad nav pārāk karsts. Vasarā (no maija līdz septembrim) piekrastes pilsētās Sarkanās jūras reģionā valda Vidusjūras klimats un termometra stabiņš mēdz uzkāpt virs 40 grādu atzīmes.

Pirmā mūsu pieturas vieta bija Jeruzaleme, kur pavadījām trīs dienas. To laikā apskatījām vecpilsētu, tās vēsturiskās un svētās vietas. Viena no tām bija apmēram 60 metru platais un 20 metru augstais Raudu mūris. Tas ir sadalīts divās daļās – vīriešu un sieviešu zonā, kura, salīdzinot ar kungiem atvēlēto vietu, ir maza. Nokļūstot pie iespaidīgā mūra, pārņem mistiska sajūta, un ikkatrs lūdzējs, kurš to vēlas, var mūra sienā ievietot uz lapiņas uzrakstītu lūgšanu, vēlēšanos. Pēc apmeklējuma beigām nedrīkst pagriezties pret mūri ar muguru, bet, paliekot ar seju pret to, ir lēnām jāatkāpjas līdz pašai izejai.

Visu rakstu Svētvietas un dabas varenība lasiet ceturtdienas, 24.marta laikrakstā Dienas Bizness (12.,13.lpp)!