Publiskajā telpā nenogurstoši tiek iztirzāta kāda visnotaļ sensitīva tēma - pensiju sistēma Latvijā. Nenoliedzami - šaubu nav, ka sociālais budžets mūsu valstī jau drīz vien būs stipri līdzīgs vienam lielam melnam caurumam, kurā pat naudas smakas vairs nav. Tādējādi ir skaidrs, ka šajā jomā ir jānotiek noteiktām izmaiņām.
Tomēr dažādi izteikumi, pārdomas, replikas vairāk liecina nevis par gatavošanos kaut ko uzlabot šajā jomā, bet gan augsnes sagatavošanu tam, ka agri vai vēlu nāksies gan samazināt pensijas, gan arī palielināt pensionēšanās vecumu. Un iemesls tam būs tik banāls, cik vien var būt - naudas nav! Tajā pašā laikā netiek runāts par galveno, kāpēc situācija ir neapskaužama. Ekonomikā ir kāda vienkārša patiesība - no kases var izmaksāt naudu, ja vien ir kāds, kurš pietiekami daudz tajā vispirms iemaksā. Un šādu maksātāju kļust arvien mazāk. Protams, var runāt par to, mirstība Latvijā būtiski pārsniedz dzimstību un tamlīdzīgām lietām, taču diez vai pat šobrīd notiekošās tautas skaitīšanas rezultātā noskaidrosies, ka mūsu tauta ir izmirusi tiktāl, ka nav neviena, kas spētu strādāt un maksāt nodokļus. Problēma lielā mērā ir citur! Neskaitāmas reizes ir runāts par to, ka līdzšinējās valdību politikas rezultātā liela daļa Latvijas iedzīvotāju vai nu sēž mājās bez darba, vai dod priekšroku darbampelēkajā sektorā, vai arī ir devušies darba gaitās ārpus Latvijas. Šeit arī lielā mērā ir atbilde uz jautājumu - kāpēc kabata, no kuras tiek ņemta nauda pensijām, ir tukša.
Runājot par iespējamajiem risinājumiem, situācija vispār ir neapskaužama. Pirmkārt, labklājības sfēra ir nodota tādas partijas pārziņā, kas pretojas teju jebkādām pārmaiņām tieši tajās jomās, kuras pārrauga. Toties izplata dažādus paziņojumus, kas varētu velti tās biedru popularitāti vēlētāju acīs. Otrkārt, parādās viens otrs eksperts, kurš iesaka atgriezties pirmskara Latvijas situācijā, kad pensijas tika maksātas tikai noteiktu profesiju pārstāvjiem. Taču šādi spečuki acīm redzami neņem vērā, ka nav iespējams izraut vienu fragmentu no rūpīgi atstrādātas sistēmas, ielikt pavisam citā vidē un domāt, ka viss būs labākajā kārtībā. Ir jāredz viss spēles laukums kopumā, nevis tikai viens tā stūrītis. Pārņemot kādu piemēru, ir jāpaskatās kaut vai tas, kā attiecīgajā laikā un vietā ir strādājusi pārējā nodokļu un citu maksājumu sistēma. Treškārt, cilvēki tiek pieradināti pie domas, ka arī pensionēšanās vecums būs jāpalielina. Tikai arī tas nav risinājums, jo ir zināma robeža, līdz kurai to var darīt. Turklāt šeit būtisks ir jautājums - cik liels vispār Latvijā ir vidējais mūža ilgums?!
Bīstamākais šajā gadījumā ir tas, ka pašreizējie ekonomiski aktīvie cilvēki skatās uz notiekošo pensiju jomā, klausās, kādi pavērsieni vēl ir gaidāmi, un nonāk pie slēdziena - interesanti, kāpēc man vispār būtu jāmaksā nodokļi, ja pensija, visticamāk, būs maziņa, turklāt nav izslēgts, ka līdz tai nemaz neizdosies nodzīvot. Cilvēkiem ir jābūt motivācijai maksāt nodokļus, bet pašreizējie lēmumi ir vērsti nevis uz kompetentu ekspertu slēdzieniem, bet gan politiskajām interesēm, ko nekādi nevar saukt par motivāciju maksāšanai.
Populārākie
- CleanR iegādājies 41,25% SIA Ķilupe kapitāldaļas
- Biroju telpu pārvērtības: ekspertu padomi, kā pārveidot jau iepazītas telpas
- Banku darbība atgriežas 70. gados – cilvēciska pieeja mūsdienīgā tehnoloģiskā izpildījumā
- Plaša Latvijas uzņēmēju delegācija dodas uz Japānu
- Everaus Kinnisvara uzsāk obligāciju publisko piedāvājumu