DB Viedoklis
2010. gada 26. aprīlis 07:57
Pēdējā pusotra gada laikā pamazām bijām sākuši aizmirst, kāda ir sajūta, kad ar apskaužamu regularitāti dažādu aģentūru un preses izdevumu slejās parādās ziņas, ka jau tuvākajā laikā augs energoresursu cenas. Iemesls tam ir visai loģisks — globālā ekonomikas krīze ir skārusi arī energoresursu tirgu, jo pieprasījums pēc tiem pasaulē ir kļuvis mazāks un tādējādi arī cenas kritās.
Lai gan Latvijas ekonomikas augšupeju tik drīz neviens vēl nesola, izskatās, ka jau drīz vien varam atgriezties pie virsrak-stiem, kas brīdina par dažādu resursu cenu pieaugumu. Jāatgādina, ka Latvijas Gāze jau zināmu laiku neslēpj — dažādu iemeslu dēļ dabasgāzes cenām ir jāaug jau šogad. Tikai likumsakarīgi būs tas, ka līdz ar gāzes cenu kāpumu jauno apkures sezonu, visticamāk, sagaidīsim ar lielākiem siltumenerģijas tarifiem. Tātad vismaz Latvijas gadījumā paliek vairs tikai viens nenosaukts energoresurss — elektroenerģija.
Turklāt zināmu optimismu vieš dažādu amatpersonu izteikumi, ka šogad elektrība dārgāka nekļūšot. To var saprast kaut vai no tā aspekta, ka Latvenergo ir valsts uzņēmums, bet šogad rudenī ir paredzētas kārtējās Saeimas vēlēšanas. Proti, diez vai kāds politiķis pirms vēlēšanām gribēs riskēt paziņot, ka elektroenerģijas tarifiem jākļūst augstākiem. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šobrīd lēnām, bet pamatīgi tiek gatavota augsne tam, ka nākamgad bez elektroenerģijas tarifu kāpuma Latvija, visticamāk, tomēr neiztiks. Piemēram, nupat Latvenergo meitas uzņēmuma Lietuvā pārstāvis paziņojis, ka jau šā gada vasarā Baltijas valstīs varētu pieaugt elektroenerģijas cenas.
Tiesa, piebilstot, ka vasaras iestāšanās šajā jomā neietekmēšot tos patērētājus, kas elektroenerģiju iegādājas par fiksētām cenām. Kā argumenti gaidāmajam tarifu kāpumam tiek minēta gan Ignalinas AES Lietuvā slēgšana, gan tā saucamās zaļās enerģijas politika Latvijā utt. Tāpat nav noslēpums, ka elektroenerģijas cenas Latvijā ir tieši atkarīgas no tā, cik lielu cenu Krievijas koncerns Gazprom prasa par dabasgāzi Savukārt ar saviem energoresursiem mums pietiek tikai pavasaros, kad Daugavas HES kaskādēs ir liels ūdens daudzums. Par to, cik pamatots ir viens vai otrs arguments, droši vien vēl var diskutēt, taču acīmredzot ir jāpierod pie domas, ka, kolīdz būs beigušās
10. Saeimas vēlēšanas, tā ar jaunu sparu atsāksies runas par elektroenerģijas cenu celšanu un jau nākamajā gadā tā būs realitāte gan rūpnieciskajiem patērētājiem, gan arī mājsaimniecībām. Sliktākais šajā situācijā ir fakts, kane uzņēmumiem, ne arī iedzīvotājiem tik īsā laika periodā ienākumu līmenis, visticamāk, nepieaugs. Un te mēs nonākam pie tā saucamā stag-flācijas efekta, kad izmaksas aug, bet patērētāju ienākumu līmenis gan nepalielinās. Šāda situācija tirgus ekonomikā tiek uzskatīta par neloģismu, tomēr ir pasaules valstis, kas to ir piedzīvojušas, un izskatās, ka perspektīvā, turklāt jau visai drīzā, Latvija pievienosies to skaitam.
