Tā intervijā Latvijas Avīzei atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Tāpat problēma ir Latvijas enerģētikas pārmēru lielā energoatkarība no Krievijas importa. Tā, piemēram, gāzes sektorā esam 100% atkarīgi no Krievijas, jo mums nav pieejas kopējam ES gāzesvadu tīklam. Deputāts atzīst, ka elektroenerģijas sektorā Baltijas valstīm jau ir viens starpsavienojums ar Somiju no Igaunijas un tiek būvēts vēl viens starpsavienojums ar lielāku jaudu. Projektu līmenī ir apstiprināts starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju un vēl viens savienojums starp Lietuvu un Poliju. Taču gāzes sistēmā lietas uz priekšu nevirzās. ES procesā šobrīd ir gāzes drošības regula, kam jānodrošina, lai Dienvidaustrumeiropā būtu iespēja transportēt gāzi ne tikai no austrumiem uz rietumiem, bet arī otrādi, tas ir – ja kādai no valstīm pietrūkst gāzes, kaimiņvalsts varētu palīdzēt.

Kas attiecas uz tā sauktajām enerģētikas salām, tajā skaitā Baltijas valstīm, enerģētikas komisārs Ginters Otingers jau apstiprinājis, ka šī ir nākamā lielā EK prioritāte – kā atrast finansējumu, lai Baltijas valstis pieslēgtu kopējam ES gāzes tīklam. Tuvākais gāzesvads atrodas Polijā. Pirms gada tika izsludināts konkurss starpsavienojumam starp Poliju un Lietuvu, taču neviens nepieteicās. Attālums ir liels, pa ceļam nav lielu pilsētu, ko varētu šim gāzesvadam pieslēgt. Turklāt Lietuvā ir Gazprom monopols, kas ar savām cenām var manipulēt, kā vajag, tostarp nolaist cenu zem pašizmaksas un padarīt konkurentu maksātnespējīgu, kādēļ arī privātie uzņēmumi nepiesakās.

K. Kariņš uzskata, ka EK ir finansiāli jāpiedalās šādos projektos ar mērķi garantēt drošību ES gāzes tirgum. Komisārs apgalvo, ka pie šā jautājuma strādājot, bet deputāti vēl neesot redzējuši nevienu konkrētu dokumentu.