Jāpiebilst, ka EIA savas prognozes nedaudz apcirpis, jo pirms gada tas paredzēja, ka naftas pieprasījums 2030. gadā būs sasniedzis 106,6 milj. barelu dienā. Aģentūra gan norādījusi, ka pieprasījumu pēc jēlnaftas prognozē mazāku, jo lielāku lomu ieņemšot atjaunojamie energoresursi. Pašlaik pasaulē vienā dienā tiek vidēji patērēti aptuveni 85 milj. barelu jēlnaftas.

Pieprasījums turpinās celties arī pēc 2030. gada, un 2035. gadā tas sasniegšot 11 milj. barelu dienā (pirmo reizi EIA prognozē par tik tālu nākotni). Kopumā globālais pieprasījums pēc energoresursiem līdz 2035. gada būs palielinājies par 49%, kas notikšot galvenokārt uz Ķīnas un Indijas ekonomiku attīstības fona.

Attīstības valstis būs atbildīgas par veseliem  84% no pasaules energoresursu pieprasījuma izaugsmes. Tikmēr industriāli attīstītas valstis būs atbildīgas tikai par 14% no pasaules energoresursu pieprasījuma izaugsmes. Pašlaik Ķīna un indija kopā ir atbildīgas par aptuveni 20% no pasaules energoresursu pieprasījuma. Līdz 2035. gadam tās jau būs atbildīgas par 30 %. Savukārt ASV «tirgus daļa» pasaules energopatēriņā noslīdēs no 21% (dati par 2007. gadu) līdz 16% 2035. gadā.

Atjaunojamie energoresursi ir visstraujāk augošais pasaules enerģijas piegādes avots. Neskatoties uz to, fosiliju degviela 2035. gadā nodrošinās aptuveni trīs ceturtdaļas pasaules enerģētikas vajadzības. Naftas piedāvājuma frontē līdera pozīcijas saglabās OPEC, kura 2035. gadā pumpēs aptuveni 11,5 milj. vairāk nekā tagad un saglabās savu aptuveni 40% tirgus daļu pasaules naftas tirgū, norāda EIA. EIA paredz, ka viens barels naftas 2035. gadā maksās 133 ASV dolārus.

Organizācija nākusi klajā arī ar prognozēm par citiem energoresursiem. Tā, piemēram, pieprasījums pēc dabas gāzes no pašreizējajiem 108 triljoniem kubikpēdu gadā līdz 2035. gadam celsies vidēji par 1,3% gadā līdz 156 triljoniem kubikpēdu (viena kubikpēda = 0,0283 kubikmetru). Tikmēr pasaules elektroenerģijas ražošanas apjomi palielināsies līdz par 87% līdz 35,2 triljoniem kilovatstundu.