Pieaugot maksātnespējas procesu skaitam, aug arī spekulācijas par šo tēmu. Visizplatītākā no tām, ka ar maksātnespējas palīdzību komersanti atbrīvojas no saviem parādiem, pēc tam nodibina jaunu uzņēmumu un mierīgi turpina darbu. Daļēji šādam apgalvojumam var piekrist, jo maksātne-spējas procesu administratoru praksē ļoti izplatīta ir parādība, kad komersants pirms maksātnespējas pieteikšanas dažādos veidos atbrīvojas no saviem aktīviem, lai pie tiem netiktu kreditori. Tas ir pilnīgi saprotami, jo, saskaroties ar nopietnām finansiālām problēmām, pirmais, par ko domās komersants - kā «glābt savu ādu». Tādēļ maksātnespējas pieteikuma iesniegšana tiek novilcināta pēc iespējas ilgāk, centīgi slēpts uzņēmuma patiesais finansiālais stāvoklis, nereti pat sperti pavisam radikāli soļi, tādi kā dokumentu viltošana u. tml.

Brīdī, kad komersantam «ūdens smeļas mutē», maksātnespēja paliek pēdējais variants un tā rezultātā maksātnespējas procesa administrators saņem iztukšotu uzņēmumu. Bieži maksātnespēja tiek ierosināta it kā ekonomiski stabiliem uzņēmumiem. Administratoru pieredze liecina, ka šie uzņēmumi ilgstoši paši centušies risināt savas problēmas, iztērējot uzkrājumus, aizņemoties vai vienkārši neko nedarot cerībā, ka situācija atrisināsies pati. Šādā situācijā faktiski maksātnespējīgi komersanti turpina slēgt darījumus un audzēt parādu masu, tādējādi apdraudot gan citus komersantus, gan attiecīgā komersanta darbiniekus un valsts budžetu. Tātad pieteikumu novilcināta iesniegšana ir drauds visai valsts ekonomikai kopumā.

Esošo situāciju ir mēģināts mainīt ar jauno Maksātne-spējas likumu, taču, lai būtiski uzlabotu komercdarbības vidi, nepieciešama biznesa kultūras maiņa - jauns likums vien nelīdzēs.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.